Rokas darba nebijās – zinājās padarīt

Šā gada pirmais ceturksnis daudzas ierastas lietas sagriezis virpulī un mainījis to, kā uztveram mieru un ikdienu. Dažas lietas tomēr palikušas savās vietās – lai gan  ir augsta nenoteiktība un aug ražošanas izmaksas - bezdarba līmenis Latvijā turas nedaudz virs septiņiem procentiem (7.3%), kas ir samazinājums salīdzinājumā ar pērnā gada 1. ceturksni, kad tas bija virs astoņiem procentiem. Tiesa gan, pirmspandēmijas līmenis bija zemāks, tomēr, ņemot vērā straujās politiskās pārmaiņas reģionā un norobežošanos ekonomisko darījumu jomā no Krievijas, pirmā ceturkšņa bezdarba līmenis liecina, ka vairums uzņēmēju spēj tikt galā vismaz ar pirmajiem pārmaiņu soļiem. 

Lai gan ir uzņēmumi, kuriem  risks neatrast jaunus noieta tirgus vai avotus resursu iegādei saglabājās, tomēr lieli darbības sarukumi, kas ietekmētu nodarbinātību un bezdarbu nav vērojami. Pandēmijas laiks iemācījis uzņēmumus nodrošināties ar resursiem, gadījumiem, kad izirst piegādes ķēdes, tas sākotnējā pielāgošanās laikā ļāva būtiski nemazināt ražošanu. Tiesa gan, lielākie izaicinājumi saistībā ar resursu nodrošināšanu vēl priekšā. Turklāt, jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, strauji augušas un joprojām turpina augt resursu cenas, kas sadārdzina ražošanas izmaksas un var mazināt patērētāju interesi par dārgāku galaproduktu – iekšzemes tirgū realizētajai produkcijas ražošanas izmaksas ir pat par trešdaļu lielākas nekā pirms gada. Ražot ir kļuvis dārgāk un grūtāk, bet tas pašlaik neatspoguļojas būtiskā bezdarba pieaugumā. 

Otrā ceturkšņa sākums liecina, ka situācija darba tirgū joprojām ir nodarbinātajiem labvēlīga – saglabājas augsts pieprasījums pēc darbiniekiem, reģistrētā bezdarba līmenis turpina sarukt. Tomēr gada otrajā pusē, iespējams, vairāk izjutīsim ekonomiskās aktivitātes mazināšanos cenu un izmaksu kāpumu ietekmē, un arī bezdarba līmenis varētu manāmāk pieaugt.