Rūpniecība turpinājusi strauji augt, nākamajos mēnešos - palēninājums

Augustā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2.6% (sezonāli izlīdzināti dati), bet pieaugums gada laikā sasniedzis 20.4% (pēc darba dienu skaita izlīdzināti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati. Kāpumu galvenokārt nodrošināja izlaides pieaugums metālu, ķīmisko vielu, nemetālisko minerālvielu, kā arī koksnes un koka izstrādājumu apakšnozarēs. Savukārt ieguves rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gandrīz nemainījās, pret iepriekšējā gada augustu uzrādot 11.2% lielu pieaugumu. Elektroenerģijas un ūdensapgādes nozarē augustā novērojama 8.5% liela mēneša un 23.8% liela gada izaugsme.

Jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju palielinājās par 67.0% (vietējā tirgū - par 41.9%, eksportā - par 74.8%), tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem to apjoms gandrīz nemainījās. Turklāt jauno pasūtījumu skaits eksporta tirgum, kas iepriekš ir bijis galvenais rūpnieciskās ražošanas izaugsmes veicinātājs, pirmo reizi kopš š.g. janvāra samazinājās. Septembrī par 0.2 procentu punktiem samazinājās arī rūpniecības nozares konfidences rādītājs, un par 1.7 procentu punktiem - rūpnieku redzējums par nākamo mēnešu izlaidi.

Lai gan pēdējos mēnešos apstrādes rūpniecība ir augusi, tomēr sagaidāms, ka gada beigās pieauguma temps mazināsies. To noteiks vairāku faktoru kopums. Pirmkārt, pastiprinās nenoteiktība par globālās ekonomikas attīstības perspektīvām, kas atspoguļojas jauno eksporta pasūtījumu dinamikā. ES valstu izaugsme saglabājas noturīga, tomēr to īstenotie budžeta konsolidācijas pasākumi 2011. gadā var samazināt pieprasījumu šajās valstīs, un tas var negatīvi atsaukties uz Latvijas produkcijas ražošanu un eksportu. Otrkārt, līdz ar ražošanas apjomu kāpumu, ir pieaugusi arī jaudu noslodze rūpniecībā. Tas nozīmē, ka iespēja kāpināt ražošanas apjomus turpmāk būs aizvien vairāk atkarīga no jaunām investīcijām un uzņēmumu spējas šīs investīcijas finansēt, piesaistot kredītresursus.

Treškārt, pēdējā laikā Latvijas rūpniecības izaugsme ir notikusi ne tikai uz ražīguma pieauguma rēķina, bet arī uzlabojoties cenu konkurētspējai. Situācija darba tirgū ir ļāvusi samazināt vienas vienības ražošanas izmaksas, kas ievērojami uzlaboja Latvijas apstrādes rūpniecības konkurētspēju pret citu valstu ražotājiem. Lai arī darbaspēka izmaksu mazināšana ir bijusi vitāli nepieciešama, mazinot iepriekšējos gados radušos plaisu starp darba algas un ražīguma pieaugumu, ir skaidrs, ka balstīt konkurētspējas pieaugumu uz darbaspēka izmaksu samazinājumu atvērta ES darba tirgus situācijā nav ilgtermiņa risinājums. Noturīgu labklājības pieaugumu spēs nodrošināt tikai daudz gudrāka, efektīvāka un lielākus ienākumus nesoša ražošana. Tas nozīmē, ka ražotājiem būs jāturpina uzlabot savu uzņēmumu efektivitāte un jāattīsta jaunus, uz zināšanām balstītus produktus, kas prasīs jaunas investīcijas gan ražošanas tehnoloģijās, gan cilvēkkapitālā. Šādai virzībai būs nepieciešama arī atbilstoša valsts politika, īpaši izglītības jomā.

Runājot par pieauguma skaitļiem, rūpniecības gada pieauguma tempu gada nogalē sāks mazināt salīdzinājuma jeb t.s. bāzes efekts, proti, 2009. gadā tieši trešā ceturkšņa mēneši bija apstrādes rūpniecības izlaides apjomu zemākais punkts. Kopš tā brīža rūpnieciskā izlaide ir vienmērīgi pieaugusi, tāpēc, sākot ar šī gada pēdējo ceturksni, bāzes efekts kļūs mazāks.