Rūpniecības izlaide - nevienmērīga, pieaugums turpmāk - mērenāks

2010. gada pēdējos mēnešos apstrādes rūpniecībā iezīmējās svārstīga attīstības tendence un gada pieauguma tempi – kā prognozēts, pakāpeniski samazinājās: ilgstoši augot izlaides apjomiem daļa rūpnieku, un jo sevišķi uz eksportu orientētie ražotāji, ir sasnieguši  jaudu noslodzes maksimumu.

Kopumā 2010. gadā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar 2009. gadu pieauga par 14.0%, ieguves rūpniecība – par 9.7%, bet elektroenerģija un gāzes apgāde – par 13.7% (dati izlīdzināti pēc darba dienu skaita). Apstrādes rūpniecības izlaide 2010. gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi  samazinājās par 2.8% (sezonāli izlīdzināti Centrālās statistikas pārvaldes dati). Salīdzinājumā ar 2009. gada decembri  izlaide pieauga par 16.3% (dati izlīdzināti pēc darba dienu skaita).

Ja vērtē apakšnozaru rādītājus, tad 2010. gadā vislielākais izlaides apjomu pieaugums tika novērots koksnes apstrādes un koka izstrādājumos – par 27.2%; gatavajos metālizstrādājumos – par 25.1%, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 19.3%, elektrisko iekārtu ražošanā – 36.3%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18.1%. Savukārt izlaides apjomu samazināšanos tika novērota: pārtikas ražošanā – par 0.3%, farmaceitisko vielu ražošanā – par 2.5% un mēbeļu ražošanā – par 1.5%.

Vērtējot izredzes, jāsecina, ka bez papildus investīcijām izlaides apjomus kāpināt ir gandrīz neiespējami un pagaidām investīciju statistika neliecina par rūpnieku gatavību palielināt ražošanas jaudas un izlaidi. Ticamākais iemesls - nedrošība par vietējo un starptautisko ekonomisko situāciju nākotnē, taču rūpnieki kā attīstību ierobežojošu faktoru blakus iekārtu trūkumam arvien biežāk min arī darbaspēka trūkumu (Eiropas Komisijas aptaujas rezultāti par 2011. gada 1.ceturksni).

Darba tirgū arī 2011.gadā saglabāsies mazkvalificētā darbaspēka pārpalikums, kamēr augsti kvalificētie un specializētie darbinieki būs deficīts (pēc  nozaru asociāciju un uzņēmumu informācijas –  īpaši tas var izpausties metālapstrādē un elektronisko iekārtu ražošanā). Papildus tam bankas kreditēšanas tirgū joprojām ir salīdzinoši  konservatīvas, kas vairumam uzņēmumu, kuriem būtu potenciāls paplašināties, liedz to darīt.

Sagaidāms, ka arī 2011. gadā apstrādes rūpniecība turpinās kāpināt savus izlaides apjomus, taču pieauguma tempi būs zemāki augstākas salīdzinājuma bāzes dēļ. Apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumu var veicināt iekšzemes pieprasījuma pakāpeniska stiprināšanās, kā arī cenu līmenis pasaules izejvielu tirgos un Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā izaugsme (vairums ES dalībvalstu šogad  konsolidē budžetus, kas var samazināt to  pieprasījumu).

Latvijas apstrādes rūpniecības atkopšanās pērn balstījās galvenokārt uz ārējiem tirgiem un cenu konkurētspējas pieaugumu. Lai arī turpmāk spētu palielināt izlaides apjomus, apstrādes rūpniecībā ir nepieciešamas investīcijas ne tikai jaunu ražošanas līniju un produktu izstrādē, bet tikpat svarīgi – arī izglītībā, darbinieku un bezdarbnieku apmācībā un pārkvalifikācijā. Izmantojot ekonomiskās politikas veidotāju pievēršanos nepieciešamajām reformām izglītības jomā, ir piemērots brīdis, lai sakārtotu ne tikai darbinieku pieprasījuma/piedāvājumu kvantitatīvo nesabalansētību, bet arī kvalitātes jautājumus. 

1.att. Apstrādes rūpniecības dinamika