Rūpniecības nozarē – neliels solis atpakaļ

Saražotās produkcijas sezonāli izlīdzinātās mēneša pārmaiņas janvārī bija negatīvas (-2.8%). Ņemot vērā to, cik spēcīgi nozare auga pēdējos četrus mēnešus, kritums mēneša pārmaiņās bija gandrīz vai nenovēršams. Par spīti kritumam mēneša pārmaiņu izteiksmē - gada pārmaiņas saglabājas pieklājīgi augstas – 7.8%.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos - izaugsme ir bijusi visaptveroša, t.i. pozitīvi gada pieauguma tempi bija lielākajā daļā apakšnozaru. Ņemot vērā nozaru īpatsvaru kopējā izlaides struktūrā, kā galvenās visas nozares izaugsmes veicinātājas jāuzsver kokrūpniecība, metālizstrādājumu ražošana, kā arī augsti tehnoloģiskā rūpniecība. Apstrādes rūpniecības pēdējā laika labie rezultāti saistāmi galvenokārt ar ārējā pieprasījuma stiprināšanos – atjaunojusies ES ekonomikas izaugsme, strauji uzlabojas ES valstu rūpnieku noskaņojuma rādītāji.

ES valstu būvniecības noskaņojuma rādītāji pēdējos divus gadus turpina stabili uzlaboties, kas atspoguļojas arī reālajos būvniecības apjomos. Tam ir pozitīva ietekme uz Latvijas apstrādes rūpniecību, jo daļa no tās apakšnozarēm ir saistīta ar būvniecības tirgu (gan vietējo, gan eksporta).

Kā īpaši pozitīvs katalizators ir "ļoti siltais" Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgus, un līdz ar to arī tur aktīvi notiekošā būvniecība. Tirgus pārdalē piedalās ne tikai Latvijas būvnieki, bet arī būvmateriālu ražotāji. Gada otrajā pusē, atjaunojoties vietējai būvniecībai, tas būs papildus pozitīvs "grūdiens" šīm nozarēm.

Eiropas Komisijas mērītie Latvijas rūpnieku noskaņojuma rādītāji ir sasnieguši atzīmi, kāda pēdējā piecgadē bija vērojama vien atsevišķos mēnešos un bija jāuztver vairāk kā izņēmums. Šobrīd nozares atbilstošais rādītājs šajā augstajā līmenī atrodas jau četrus mēnešus. Pozitīvi, ka to nosaka šā rādītāja uz nākotni vērstais komponents jeb rūpnieku redzējums par izlaides apjomiem nākamajos mēnešos. Tas nozīmē, ka tagadējais uzrāviens ražošanas apjomos, visticamāk, nav ar pārejošu raksturu.

Arī rūpniecības uzņēmumu ražošanas jaudu noslodze sasniegusi pēckrīzes perioda augstāko līmeni. Tas var liecināt par diviem apstākļiem:

• tiek utilizēti (izmantoti) rīcībā esošie ražošanas līdzekļi;
• iepriekšējos gados veikto investīciju apjoms ir bijis zems.

Šogad un nākamgad, atjaunojoties ES struktūrfondu līdzekļu pieejamībai, šai situācijai vajadzētu vismaz daļēji atrisināties.

Kā galveno attīstību ierobežojošo faktoru rūpnieki 2017. gada sākumā joprojām min pieprasījuma trūkumu ( to min 39.6% no rūpniekiem; spēcīgs sarukums salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem), bet pakāpeniski pieaug arī to rūpnieku skaits, kas min darbaspēka nepieejamību (14.6%).

Lai arī to rūpnieku īpatsvars, kas min darbinieku trūkumu kā ierobežojošo faktoru, ir sasniedzis pēckrīzes gados augstāko atzīmi, pagaidām nevarētu teikt, ka situācija ir dramatiska. Ir bijuši arī brīži, kad gandrīz 40% rūpnieku šo faktoru minēja kā svarīgu (2006.-2007. gads). Visticamāk, šobrīd darbinieku trūkums izjūtams attiecībā uz augstas specializācijas darbiniekiem vai saistībā ar ģeogrāfisko disproporciju.

Turpinoties labvēlīgiem laikapstākļiem un cenu situācijai reģiona elektrības tirgū, elektroenerģijas ģenerācijas līmeņi janvārī bija ļoti augsti. Tomēr šo efektu neitralizēja zemāks dabasgāzes patēriņš (vairāk elektroenerģijas saražoja izmantojot HES). Tādējādi kopējā enerģētikas nozares izlaide janvārī samazinājās par 0.4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.