Rūpniecības un eksporta izaugsmes balstīts iekšzemes kopprodukts turpina pieaugt

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) šodien publicētā "ātrā novērtējuma" iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada 2. ceturksnī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir pieaudzis par 0.1%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni IKP samazinājās par 3.0%, kas ir ievērojams uzlabojums pēc 1. ceturkšņa rezultāta (-6.0%).
(Sezonāli izlīdzināti dati nozīmē to, ka ekonometriskos aprēķinos tiek novērstas datu laika rindas sezonālās svārstības. Tas tiek darīts, lai varētu objektīvi novērtēt pieauguma tempu starp ceturkšņiem vai mēnešiem, izslēdzot no tiem sezonalitātes radītos efektus. Šī gada 2. ceturksnī IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem ir pieaudzis par 13.4%, taču šis skaitlis ir izmantojams, tikai ņemot vērā, ka Latvijas ekonomikai ir raksturīgs otrā ceturkšņa kāpums pret pirmo ceturksni. Pēc sezonālas izlīdzināšanas IKP 2. ceturkšņa kāpums pret pirmo ceturksni ir 0.1%.)

Otrajā ceturksnī Latvijas rūpnieciskā produkcija turpināja atgūt konkurētspēju ārējos tirgos, par ko liecina gan apstrādes rūpniecības, gan preču eksporta kāpums. Uz ekonomikas stabilizāciju norādīja arī citas pazīmes: uzlabojās tautsaimniecības dalībnieku nākotnes redzējums (visu ceturksni pieauga gan Eiropas Komisijas novērtētais ekonomikas sentimenta indekss, gan atsevišķu respondentu grupu noskaņojums), pieauga jauno reģistrēto automobiļu skaits, parādījās pirmās stabilizācijas pazīmes mazumtirdzniecībā. Arī valsts budžeta nodokļu ieņēmumu dinamika 2. ceturksnī bija pozitīva, kas liecina ne tikai par ekonomikas stabilizāciju, bet arī par to, ka atjaunojas tirgus dalībnieku uzticība valsts sektoram.

Turpinoties šādām tendencēm, trešajā vai, vēlākais, ceturtajā ceturksnī IKP pārmaiņas gada izteiksmē varētu kļūt pozitīvas, proti, tiktu reģistrēts gada kāpums Latvijas tautsaimniecībā. Pašlaik pēc ekonomikas krituma ir fiksēti divi izaugsmes ceturkšņi pēc kārtas, un šādā situācijā ekonomisti parasti runā par ekonomikas lejupslīdes beigām. Taču joprojām ir spēkā vairāki faktori, kas liek sagaidīt nevienmērīgu attīstību un būt piesardzīgiem attiecībā uz nākamo ceturkšņu IKP prognozēm. Latvijas tautsaimniecībai svarīgākās tuvākā laika norises un riski ir mūsu parlamenta vēlēšanas, 2011. gada valsts budžeta pieņemšana un ar to saistītie pasākumi, kā arī iespējama vājāka Eiropas ekonomikas izaugsme gada beigās un 2011. gadā.

Jāpatur prātā arī kaimiņvalstu pieredze, ka šais nestabilajos apstākļos IKP izaugsme vienā vai divos ceturkšņos pati par sevi nedod garantiju tam, ka arī nākamajos ceturkšņos turpināsies kāpums. Piemēram, Lietuvas ekonomika pēc pozitīvas izaugsmes 2009. gada 3. un 4. ceturksnī piedzīvoja būtisku IKP samazinājumu 2010. gada 1. ceturksnī. Arī Igaunijas ekonomika pēc pieauguma 2009. gada pēdējā ceturksnī piedzīvoja izlaides samazināšanos.

Liela loma tautsaimniecības izaugsmē ir tās dalībnieku (mājsaimniecību, uzņēmēju, valdības) gaidām, proti, uzskatu sistēmai par to, kas notiks ar tautsaimniecību nākotnē. Lai gan līdz šim tautsaimniecības stabilizēšanā sasniegts progress, Latvija joprojām ir vairāku risināmu problēmu priekšā. Īpaši svarīgas ir gaidāmās Saeimas vēlēšanas, kas ietekmēs gan mājsaimniecību, gan uzņēmēju, rūpnieku, gan investoru un starptautisko partneru skatījumu uz Latvijas tautsaimniecības nākotni. 2011. gada budžeta savlaicīga pieņemšana un uz izdevumu samazinājumu bāzēta un ar strukturālajām reformām pamatota budžeta konsolidācija ir nozīmīgs priekšnosacījums uzticības nostiprināšanai, kā arī turpmākai, turklāt ilgtermiņā uzturamai, tautsaimniecības izaugsmei.

Lieku reizi arī jāatgādina, ka šodien publicētie CSP dati ir provizoriski - tie ir balstīti uz pieejamajiem īstermiņa datiem un ekonometriskiem aprēķiniem. 2010. gada otrā ceturkšņa IKP novērtējumu, kas balstīts uz daudz pilnīgāku statistisko informāciju, CSP publicēs šī gada 8. septembrī.