Šā gada vidējā inflācija varētu kļūt par zemāko pozitīvo gada vidējo inflāciju

Gada inflācija 2013. gada maijā saglabājās zema, mēneša laikā patēriņa cenām, galvenokārt neapstrādātās pārtikas cenu ietekmē, augot par 0.1%. Tikmēr negatīvas gada inflācijas (-0.1%) saglabāšanos maijā nodrošināja degvielas cenu kritums, kas pārsniedza gaidīto, kopā ar apstrādātās pārtikas cenu samazinājumu (kas savukārt kontrastē ar neapstrādātās pārtikas cenu dinamiku).

Mēneša laikā Latvijā pieauga galvenokārt neapstrādātās pārtikas cenas (par 2.7%). Lai gan pasaules tirgū pārtikas un lauksaimniecības preču vidējām cenām maijā nebija pieauguma tendences, tās vienlaikus atspoguļoja graudu cenu kāpumu, kas aizstāja līdz šim aktuālo piena cenu pieaugumu un Latvijai ir krietni nozīmīgāks, iespējams, iezīmējot laikapstākļu risku graudaugu ražai. Neapstrādātās pārtikas patēriņa cenu kāpums galvenokārt izpaudās augkopības produktiem, tai skaitā kartupeļiem, kuriem parādījās jaunā raža.

Degvielas cenas maijā vēl turpināja sarukt, bet naftas cenu kritums ir pierimis, liekot degvielas tirgotājiem nogaidīt ar tālākām darbībām.

Pamatinflācijas nelielu pieaugumu mēneša laikā galvenokārt noteica pakalpojumu cenas, jo tajās iestrādājās gan sezonas efekts (aug tūrisma apjoms, tādējādi ar to saistīto viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumu cenas), gan arī iespējama elektroenerģijas kāpuma ietekme (tā varētu būt ietekmējusi frizētavu un personīgās aprūpes pakalpojumu cenu pieaugumu). Tirgojamo preču (izņemot degvielu un pārtiku) cenas maijā nedaudz auga, jo jaunās sezonas preces, kas ienāca tirgū februārī–aprīlī, vēl nesāka piedzīvot izpārdošanas. Tās sāk aktualizēties jūnijā kā starpsezonu pārdošanas akcijas apģērbiem un apaviem. Arī tirgojamo preču grupā nav izslēdzama elektroenerģijas sadārdzināšanās ietekme.

Lai arī gada inflācijas līmenis saglabājas zems, piedāvājuma faktori (precīzāk - izmaksu faktori) arvien iezīmē zemas inflācijas perioda turpinājumu. Enerģijas tirgus aplēses ir nedaudz skaidrākas, jo nupat pēc nedaudz ilgāka pārtraukuma AS "Latvijas Gāze" ir publicējusi savu redzējumu par iespējamo naftas produktu un dabasgāzes cenu dinamiku tuvākajos mēnešos, un arī tajā iezīmējas cenu kritums. Tādējādi, piemēram, siltumenerģijas cenu samazinājumu Rīgā no jūlija noteiks ne vien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātā jaunā tarifu tabula (tā bija iespējama, pateicoties jaunajām biokurināmā stacijām), bet, ļoti iespējams, arī zemāka dabasgāzes tirdzniecības cena. Enerģijas cenu ietekmē šā gada vidējā inflācija varētu kļūt par zemāko pozitīvo gada vidējo inflāciju kopš 90. gadu sākuma, kad ir pieejami dati. 

5. jūnijā Eiropas Komisija publicēja Konverģences ziņojumu, kurā Latvijas tautsaimniecības attīstība novērtēta atzinīgi, tostarp nominālā konverģence atbilstoši Māstrihtas kritērijiem ir sasniegta. Tikmēr reālās konverģences kontekstā būs svarīgi ilgtermiņā saglabāt tādu tautsaimniecības struktūru, kas nerada pārmērīgam cenu kāpumam labvēlīgu augsni.