Saglabājas pozitīvas iezīmes Latvijas ārējā tirdzniecībā

Šī gada septembrī Latvijas ārējā tirdzniecība ir kļuvusi ievērojami intensīvāka, pieaugot gan importam, gan eksportam. Īpaši straujš ir eksporta kāpums, kas gan ir sezonāls, tomēr vairāki rādītāji liecina par ārējo tirgu atdzīvošanos un Latvijas eksportētāju konkurētspējas atjaunošanos.

Eksports un imports nominālā izteiksmē mēneša laikā audzis par attiecīgi 21.4% un 9.7%. Arī 3. ceturksnī kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nominālā eksporta apjoms ir palielinājies straujāk nekā imports - attiecīgi 2.0% un 0.6%. Septembrī eksporta kāpumu galvenokārt noteica graudaugu eksporta pieaugums, pieauga arī metālu (daļēji cenu ietekmē), mehānismu un mehānisko iekārtu eksports. Tikmēr ceturksnī kopumā vērojama vairāku tradicionālo nozaru (tekstils, koksne) pakāpeniska atgūšanās.

Preču tirdzniecībā importa pārsvars pār eksportu septembrī turpināja sarukt. Lai gan šobrīd vēl nav pieejami precīzi dati par pakalpojumu tirdzniecību, tomēr, ja pakalpojumu eksports saglabāsies stabils, 3. ceturksnī iespējams sagaidīt arī pozitīvu kopējo tirdzniecības bilanci.

Par pakāpenisku ārējā pieprasījuma atjaunošanos liecina vairāku konjunktūras rādītāju uzlabošanās. Tā, piemēram, 3. un 4 ceturksnī vairākumā ES dalībvalstu, tai skaitā Latvijā, pieauga jaudu noslodze, kas nozīmē, ka uzņēmumi pilnīgāk spēj izmantot savu ražošanas kapacitāti. Lai gan tas varētu liecināt ne vien par pieprasījuma stabilizēšanos un pakāpenisku pieaugumu, bet daļēji arī par optimizācijas pasākumiem un kapacitātes izmantošanu uz jaudu samazināšanas rēķina, tomēr redzams, ka pozitīvāk tiek vērtēti arī citi uzņēmējdarbības aspekti. Jau vairākus mēnešus mazinās pesimisms Latvijas uzņēmēju vērtējumā par ražošanas un pārdošanas apjomu, kā arī gaidāmo nodarbinātības dinamiku tuvākajos mēnešos. Lai gan precīzi dati par jaunajiem pasūtījumiem rūpniecībā pieejami vien līdz augustam, tomēr aptaujās uz jautājumu par eksporta pasūtījumu dinamiku uzņēmēju atbildes oktobrī kļuvušas mazāk pesimistiskas nekā iepriekšējos periodos. Uzņēmēji sagaida arī krājumu samazinājumu, kas liecina par produkcijas pārdošanas iespēju uzlabošanos. Tāpat Latvijas uzņēmēju vidū jau 3. ceturksni pēc kārtas tiek optimistiskāk vērtēta konkurētspēja gan iekšējā tirgū, gan ES, gan arī tirgos ārpus ES. To daļēji var skaidrot ar cenu un izmaksu kritumu iekšzemē, kamēr galvenajās tirdzniecības partnervalstīs inflācijas kritumu ierobežo gan mazāk izteikta tautsaimniecības lejupslīde, gan vairākās valstīs (piemēram, Polijā, Krievijā, Lielbritānijā) arī iepriekš vērotais valūtas vērtības kritums.