Sensācija nenotika – mazumtirdzniecība februārī palielinājās

Mazumtirdzniecības apgrozījums (salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi) februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 1.5%. Tā ir pozitīva ziņa, ņemot vērā, ka jau kopš pagājušā gada nogales bija vērojams mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums un labāka situācija bija vien automobiļu pārdošanas segmentā.

Tirdzniecības datus pēdējos mēnešos nozīmīgāk ietekmēja degvielas pārdošana, kas februārī pieauga pēc prāvāka krituma janvārī, veidojot pozitīvu devumu kopējā pārdošanas apjoma pārmaiņās.

Pirms mēneša par gaidāmo mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu nodokļu likmju palielinājuma un citu ar valsts budžetu saistīto ziņu fonā pārliecības nebija. Tomēr operatīvā informācija par nodokļu iekasēšanu (ņemot vērā arī PVN atmaksas kārtības aktualitātes) jau ļāva cerēt uz uzlabojumu. Nodokļa atmaksas kārtības maiņas dēļ februāra dati izraisīja nepamatotu ažiotāžu, un tādi virsraksti kā "PVN ieņēmumi februārī – zemākie kopš 2004. gada sākuma" sensacionālas ziņas spēkā krietni pārspēja iepriekšējos un vēlākos skaidrojumus par objektīviem, ar tirdzniecības apjoma pārmaiņām nesaistītiem iekasēšanas "krituma" iemesliem. Šī ažiotāža bija lieka arī tādēļ, ka nodokļu iekasēšanas dati galvenokārt attiecināmi uz iepriekšējā mēneša norisēm tirdzniecībā (bet ne tikai), un nekādi milzu pārsteigumi janvāra tirdzniecības datos nebija novēroti.

Mazumtirdzniecības apgrozījums joprojām vērtējams kā svārstīgs un izaugsmes ziņā nepārliecinošs: pēc 2010. gada pirmajā pusē vērojamā kāpuma sekoja lejupslīde, turklāt dažos mēnešos notika ievērojamas svārstības. Kopējo tirdzniecības apjomu un preču grupu strukturālās pārmaiņas ietekmēja tādi faktori kā:

• iedzīvotāju noskaņojums: līdz ar pozitīvāku nākotnes vērtējumu var mazināt piesardzības uzkrājumu veidošanu un palielināt tēriņus (pretējs efekts, ja noskaņojums pasliktinās);
• ienākumu disproporcijas iedzīvotāju vidū: daļai iedzīvotāju ienākumi saglabājušies stabili vai pat pieauguši, bet lielai iedzīvotāju daļai rocība pasliktinājusies;
• ēnu ekonomika: īpaši aktuāla akcīzes precēm: degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai;
• pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu likmju palielināšana: tā mazināja pirktspēju, kaut uz īsu brīdi (pirms nodokļu celšanas) provocēja tēriņus, taču kopumā neziņa par nodokļu izmaiņām negatīvi ietekmē iedzīvotāju tēriņus.

Ja mazumtirdzniecības apgrozījumu skata kā privāto patēriņu raksturojošu rādītāju, tad papildus jāņem vērā arī ietekme, ko rada preču iegāde uzņēmumiem, – īpaši ilglietošanas preču un degvielas pirkumi. Aptuveni trešā daļa no automobiļu pārdošanas apjoma kāpuma lēšama kā juridisko personu darījumi.

Šodien Eiropas Komisija publicēja arī marta konfidences rādītājus, kas uzrāda iedzīvotāju noskaņojuma rādītāja pasliktinājumu par 0.9 punktiem un tirgotāju konfidences indikatora kritumu par 0.7 punktiem. Tā kā šīs pārmaiņas nav lielas un arī iepriekšējos mēnešos neveidojās noteikta tendence vienā vai otrā virzienā, tad prognozēt tirdzniecības kritumu martā ir pāragri. Iedzīvotāji saglabā piesardzību, un turpmākajos mēnešos nozīmīgi izrāvieni ārpus ierastā +/- 1.5% pārmaiņu līmeņa ir maz ticami.