Sezona piebremzē ārējo tirdzniecību novembrī, atkopšanās tendence saglabājas
Sezonālu faktoru ietekmē novembrī bija vērojams eksporta vērtības samazinājums mēneša laikā par gandrīz 9%, bet tās gada pieauguma temps novembrī sasniedza 0% (vēl oktobrī tie bija -12.7%). Mēneša laikā palielinājies atsevišķu lauksaimniecības un pārtikas preču, farmācijas preču, kā arī koksnes produkcijas eksports, bet gada laikā pozitīvs pieaugums vērojams jau ļoti daudzās eksporta preču grupās. Savukārt nominālā eksporta kritumu radīja graudu eksporta samazinājums, beidzoties rudens sezonai, kā arī metālu eksporta kritums. Eksporta dati rūpnieciskajai ražošanai seko ar nelielu laika nobīdi, un tādējādi novembra straujā apstrādes rūpniecības izaugsme, it īpaši eksportējošo apakšnozaru grupā, visticamāk parādīsies nākamo mēnešu ārējās tirdzniecības datos.
Importa kritums novembrī salīdzinājumā ar oktobri bija mērenāks (-1.4%) un pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija vērojams importa kāpums. To nedaudz ietekmēja minerālproduktu cenu pieaugums, tomēr strauji pieauga sauszemes transportlīdzekļu un farmācijas produktu imports.
Jāatzīmē, ka jaunākie pieejamie konjunktūras rādītāji liecina par uzņēmēju pesimisma mazināšanos: novembrī un decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem nedaudz uzlabojies ikmēneša vērtējums par jauno pasūtījumu apjomu rūpniecībā. Tāpat pakāpeniski uzlabojas ceturkšņa vērtējumi par gaidāmo eksporta apjomu, jaudu izmantošanas pakāpi apstrādes rūpniecībā, kā arī konkurētspēju gan iekšzemē, gan ES tirgū un ārpus tā. Uzņēmēju vērtējums par konkurētspēju ārējā tirgū 2009. gada 4. ceturksnī uzlabojies līdz 2008. gada 2. ceturkšņa līmenim.
Baltic Dry indeksa vērtība novembrī bija relatīvi augsta uz 2009. gada fona, tādēļ pakalpojumu tirdzniecības datos (maksājumu bilancē) varētu gaidīt nelielu izaugsmi.
Pasaules ekonomikas attīstība ir stabilizējusies, tirgus aktivitāte sāk palielināties, un varētu teikt, ka zemākais punkts jau garām. Tomēr to, cik stabila būs Latvijas eksporta pieauguma atjaunošanās tuvākajos periodos varētu izšķirt tas, vai spēsim piedāvāt pieprasījumam atbilstošu eksportu. Krīzes laikā veiktie ekonomikas pārkārtojumi un efektivitātes pasākumi jau tagad palīdz nostiprināt konkurētspēju; cenu konkurētspējas rādītāji turpina uzlaboties: novembrī saruka gan lata nominālais efektīvais valūtas kurss, gan arī ar patēriņa cenām deflētais reālais efektīvais kurss.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa