Sezonāli mazinājies reģistrētā bezdarba līmenis
Jūnijā sezonālo faktoru ietekmē turpinājās bezdarba līmeņa samazinājums (par 0.4 procentu punktiem, līdz 11.9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Bezdarbnieku skaits (117 606) bija zemākais kopš 2009. gada pavasara, atspoguļojot noturīgo iekšzemes kopprodukta kāpumu. Lai gan sezonālo darba vietu aizpildīšana vasaras sākumā nedaudz mazināja brīvo darba vietu skaitu, bezdarbnieku skaits uz vienu vakanci (28) joprojām bija zemākais pēdējo trīsarpus gadu laikā. Savukārt no jauna reģistrēto bezdarbnieku skaits jūnijā (7850) būtiski neatšķīrās no iepriekšējā mēneša līmeņa, tomēr bija ievērojami zemāks par iepriekšējā gada vasaras un arī šā gada sākuma rādītājiem.
Paredzams, ka bezdarba līmenis turpinās sarukt arī turpmāk, jo tautsaimniecības izaugsme, investīciju ieplūde un privātā patēriņa kāpums prasīs arī papildu darba rokas. Arī uzņēmēju nodarbinātības prognozes kopumā saglabājas pozitīvas un ir pārliecinošākas nekā pērn, kas ļauj sagaidīt nodarbinātības kāpumu.
Vienlaikus kā joprojām sāpīgākais jāmin nodarbinātības reģionālais aspekts. Lai gan bezdarbs sarūk visos Latvijas reģionos, 22.9% bezdarba līmenis Latgalē salīdzinājumā ar 7.7% Rīgā un 8.1% Rīgas tuvumā ir skaitļi, kas runā paši par sevi, prasot aktīvu rīcību nodarbinātības politikas jomā tieši lauku apvidos.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Līdzīgi raksti
Komentāri ( 7 )
Informatīvs raksts..
vai esat pietiekami drosmīgs, lai varētu prognozēt kāds būs bezdarba līmenis gada beigās? un kad bezdarba līmenis valstī varētu nokristies līdz viencipara skaitlim?
Protams, bezdarba līmeni ietekmē daudzi faktori, bet var jau mēģināt prognozēt :)
Visai veiksmīgā tautsaimniecības attīstība valstī ļauj gaidīt bezdarba līmeņa turpmāku mazināšanos. Nākamajos 3-4 mēnešos bezdarbs, visticamāk, vēl saruks, bet rudenī - ziemā stabilizēsies, vai nedaudz pieaugs (gada beigās tas varētu būt ap 11.0%). Ja situācija ārējos tirgos nepasliktināsies, bezdarbs turpinās samazināties pavasarī un viencipara līmenī nonāks nākamajā vasarā.
Te ir pietiekami spēcīgi argumenti, lai beidzot reāli sāktu darbaspēka reģionālās mobilitātes programmu. LM jau piedāvā uzsākt kādus pasākumus no 2013.gada.
Tomēr izskatās, ka tauta programmu uzņem bez īpašas sajūsmas.... Varbūt autoram ir labākas idejas "aktīvai rīcībai nodarbinātības politikas jomā tieši lauku apvidos"...
Optimālāk varbūt būtu nevis vispārēju atbalstīt pārcelšanos no laukiem uz pilsētām, bet gan tikai gadījumos, ja atrasta konkrēta darba un dzīves vieta citā reģionā, bet pietrūkst līdzekļu pārcelšanās izdevumu segšanai.
Vienlaikus gribētos redzēt vairāk atbalsta jaunu darba vietu radīšanai tajos pašos lauku apvidos, vai, piemēram, loģiskākas sabiedriskā transporta sistēmas izveidi, kas ļautu strādāt tuvējās pilsētās vai pagastos arī nemainot dzīves vietu.
Labdien!
Tur jau tā lieta, ka Rīgā bezdarbs nekad nav bijis īpaši augsts - cita lieta algas lielums - ar tādu algu Rīgā iebraucējs izdzīvot nevar. Bet ārpus Rīgas atrast darbu ir tikpat kā neiespējami. Nopriecājos kad uzzināju par Latgales attīstības plānu. Taču kad sāku tādu meklēt izrādās tāda nemaz nav - ir tikai 2010.g plāns - kas ir jau novecojis, un būtībā nav nekāds plāns, bet gan faktu konstatācija, plus pielikumā dažādas muļķības par tūrismu un zaļo enerģiju. Ja ir kāds cits plāns - būtu vēlams to nopublicēt.
Starp citu, kāpēc kā viens no galvenajiem rādītajiem tiek izmantots reģistrētais bezdarbs nevis Eurostat /CSP apsekojuma rezultātā iegūtais bezdarba līmeņa rādītājs? Iespējams, ka viens no iemesliem varētu būt datu pieejamība. Vai varbūt ir kāds cits metodoloģisks iemesls?
Mēs izmantojam abus. Pirmajā lapā redzams reģistrētais bezdarba līmenis jo tas tautsaimniecības norises atspoguļo raitāk – publikācija ir pieejama 10-15 dienas pēc pārskata mēneša. Salīdzinājumam, darbaspēka apsekojuma dati pieejami ~45 dienas pēc pārskata ceturkšņa. Piemēram, šodien kļuva zināmi darbaspēka apsekojuma dati par 2.cet. (http://www.makroekonomika.lv/strauja-ekonomiska-izaugsme-un-gandriz-nem…; tātad, faktiski uz maija vidus) un reģistrētā bezdarba dati uz jūlija beigām. Pēc 2 mēnešiem būs zināmi reģistrētā bezdarba dati uz septembra beigām, bet pēdējie darbaspēka apsekojuma dati paliks vēl tikai par 2.cet...