Sprunguļi eksporta ratos joprojām netraucē karavānai iet tālāk

Latvijas eksporta vidē joprojām turpinās nelabvēlīgi apstākļi, bet, pateicoties uzņēmēju un valsts institūciju mērķtiecībai, spējai sadarboties un veikli reaģēt uz ārējās tirdzniecības šķēršļiem, jaunākie dati liecina, ka Latvijas eksports turpina maziem solīšiem, bet joprojām augt.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju preču eksporta vērtība palielinājās par 1.6%, bet importa vērtība – par 5.6%. Gada laikā preču eksporta vērtība palielinājās par 3.4%, bet preču importa vērtība – par 5.2%.

Ņemot vērā, ka Krievijas embargo izraisītās sekas un pieprasījuma kritums pastiprinājuši konkurenci gan pašmāju tirgū un pārējās Baltijas valstīs, gan arī Eiropas Savienībā (ES), Latvijas uzņēmēju spēja adaptēties apstākļiem, pielikt papildu pūliņus jaunu eksporta tirgu iekarošanā, tādējādi turpinot kāpināt eksportu, ir komplimentu vērta.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 2.7%, uzrādot kāpumu optisko ierīču un aparatūras, mehānismu un elektroiekārtu, papīra masas un koksnes, akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu un citu preču eksportā. Preču importa vērtība salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājās par 0.8%.Visvairāk palielinājies mehānismu un elektroiekārtu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, plastmasas un to izstrādājumu, augu valsts produktu, koksnes un koka izstrādājumu un optisko ierīču un aparatūras imports.

Vērtējot preču eksporta pieaugumu jūnijā salīdzinājumā ar maiju, tas palielinājās šādās preču grupās: ķīmiskās rūpniecības ražojumi un optiskās ierīces un aparatūra; savukārt parasto metālu un to izstrādājumu eksporta pieaugums samazinājās. Savukārt imports mēneša ietvaros palielinājās tādās preču grupās kā satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, mehānismi un elektroiekārtas un pārtikas un rūpniecības ražojumi.

Šīs vasaras laikā Latvijas pārtikas eksportētājiem nācies krietni papūlēties, pārvarot dažādus ārējās tirdzniecības šķēršļus. Vasaras sākumā Krievijas Federālais veterinārais un fitosanitārais dienests (KFVFD) "Rosseļhoznadzor" noteica pagaidu aizliegumu Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu gatavo un konservējamo zivju produkcijas eksportam uz Krieviju saistībā ar pretenzijām par iespējamiem veterināro un sanitāro prasību pārkāpumiem produkcijas ražošanā. Taču saskaņā ar Zemkopības ministra Jāņa Dūklava teikto augusta sākumā, KFVFD varētu tos atcelt. Šobrīd KFVFD izskata Latvijas iesniegtos dokumentus par novērstajām neatbilstībām. Lai gan viens sprungulis no eksporta spieķiem, iespējams, gandrīz izķeksēts, Latvijai jau jācīnās ar nākamajām kantēm. Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības dienests "Rospotrebnadzor", sākot ar šā gada 1. augustu, ir noteicis aizliegumu pieciem Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem importēt Krievijā zivju konservus. Vēlāk par šādu aizliegumu paziņoja arī Kazahstānas attiecīgā institūcija.

Vērojot šos notikumus, atzinīgi jāvērtē uzņēmēju un Zemkopības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Ārlietu ministrijas vitalitāte, risinot gan jautājumus saistībā ar Krievijas importa aizliegumiem, gan gādājot par dalības organizēšanu un koordinēšanu starptautiskās pārtikas izstādēs, kā arī sertifikācijas procesu vadīšanu, lai uzņēmumi saņemtu eksporta atļaujas Āzijas u.c. ģeogrāfiski tālākos tirgos. Piemēram, šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu eksports uz Ķīnu ir palielinājies par 39.3%, savukārt uz Āzijas reģionu kopumā – par 22.9%. Eksporta pieaugums šajā periodā vērojams arī uz Āfrikas valstīm (13.3%) un uz ASV (23.3%).

Savstarpēja sadarbība sekmīgi veicina starptautiskās tirdzniecības ligu pārvarēšanu. Piemēram, viena no Baltijas modernākajām zivju pārstrādes rūpnīcām SIA „Piejūra” jūnijā uz Ķīnu nogādāja pirmās šprotu konservu un auksti kūpinātu lašu produktu kravas un turpmākajos mēnešos plāno eksportēt arī saldētus zivju pirkstiņus un burgerus.  Arī zivju pārstrādes uzņēmums "Līcis-93" aktīvi darbojas Ķīnas virzienā, kur jau septembrī plāno eksportēt savu produkciju. Turklāt 21. jūlijā vēl 19 Latvijas zivju pārstādes uzņēmumi saņēmuši Ķīnas sertifikācijas un akreditācijas administrācijas atļauju importēt zivju produkciju, tādējādi šobrīd uz Ķīnu teorētiski drīkst eksportēt jau 30 Latvijas zivju pārstādes uzņēmumi. Turklāt pūliņi tiek ieguldīti ne vien, radot produkcijas noietu Ķīnas tirgū, bet arī veicot pārrunas ar Brazīlijas un Dienvidkorejas institūcijām. Papildu tam, 30. jūlijā Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā tika publiskota ziņa, ka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir iecerējusi ieguldīt 120 tūkstošus eiro, tai skaitā piesaistot arī ES fondu līdzfinansējumu, lai veicinātu Latvijā ražotu pārtikas produktu eksportu Eiropas un Āzijas tirgos Pārtikas produktu kvalitātes klastera programmas ietvaros.

Lai gan ir skaidrs, ka no ieguldītajiem pūliņiem būtisks efekts gaidāms pēc pusgada vai gada, rosīgā darbošanās silda apziņu, ka tas agri vai vēlu veicinās straujāku eksporta pieaugumu.