Stabilizējas uzņēmējdarbības kreditēšana; naudas piedāvājums kopumā vēl stagnē

Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanās un pozitīvā eksporta dinamika aktivizēja banku un uzņēmumu sadarbību – oktobrī ceturto mēnesi pēc kārtas nedaudz pieauga nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, kāpumam koncentrējoties latos izsniegto īstermiņa aizdevumu segmentā. Lai gan kopējais kredītu atlikums vēl samazinājās, banku kredītportfeļa gada sarukuma temps bija zemākais pēdējos 13 mēnešos (-7.7%). Saspringtā situācija eiro zonā, kā arī oktobrī vēl neskaidrās nākamā gada budžeta kontūras, atturēja noguldītājus no uzkrājumu palielināšanas, un banku piesaistītie noguldījumi, kā arī kopējais naudas piedāvājums samazinājās.

Eiro izsniegtie kredīti, galvenokārt turpinoties mājokļa kredītu atmaksai, joprojām samazinājās, savukārt latu kredīti pieauga par 3.2%, bet latu kredītu īpatsvars kredītu kopapjomā sasniedza 10%. Kreditēšana latos pieauga ne tikai uzņēmējdarbības, bet arī mājsaimniecību sektorā, kur palielinājās tieši latos izsniegto mājokļa kredītu atlikums.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, oktobrī samazinājās par 1.0%, M3 gada pieaugumam veidojot 3.4%. Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums oktobrī samazinājās par 1.2%, sarukuma lauvas tiesu veidojot kāda finanšu starpniecības uzņēmuma noguldījuma izmaksai, norādot, ka nav vērojama jebkāda plašāka noguldījumu samazinājuma tendence. Nedaudz gan samazinājās mājsaimniecību, toties palielinājās nefinanšu uzņēmumu noguldījumi bankās.

Optimistiskāku skatu nākotnē gan aizēno ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās riski nākamajā gadā. Ja šie riski īstenosies, eksporta ienākumi kritīsies un tautsaimniecības atkopšanās palēnināsies, līdz ar to iespējams arī naudas piedāvājuma, tai skaitā noguldījumu kopapjoma, samazinājums. Tuvākajos mēnešos uzkrājumu jomā gan sagaidāma stabilitāte, līdzsvarojoties vēlmei palielināt uzkrājumus globālās ekonomikas neskaidrības un tuvojošās ziemas  apstākļos no vienas puses un nepieciešamībai apmaksāt augošos rēķinus, kā arī nodrošināt maksājumus par importu no otras. Konkurētspējīgākās tautsaimniecības nozares turpmāk var sagaidīt aizvien būtiskāku kredītresursu ieplūdi tajās, jo banku sektora likviditāte saglabājas augsta un kredītiestādēm aizvien aktuālāka kļūst adekvāta resursu izvietošana pelnītspējīgos projektos. Tomēr būtisks priekšnoteikums tam ir makroekonomiskās stabilitātes nostiprināšana, pieliekot veiksmīgu punktu 2012. gada budžeta izstrādē un sekmīgi noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu.