Stabilizējies naudas daudzums apgrozībā; mazinājies kreditēšanas kritums
Situācijas attīstība Latvijas tautsaimniecībā, no vienas puses vēl saglabājoties zemam iekšzemes pieprasījumam, bet no otras - uzlabojoties konfidences līmenim un augot ražošanas apjomiem eksportējošajās nozarēs, stabilizējusi arī naudas daudzumu apgrozībā. 2010. gada maijā naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, gandrīz nemainījās, bet M3 gada pieauguma temps turpināja augt un sasniedza 4.9%.
Naudas apjomu maijā maz iespaidoja skaidrās naudas apgrozībā pārmaiņas - tā palielinājās vien par 0.2%. Savukārt nedaudz straujāks (par 0.4%) bija iekšzemes noguldījumu pieaugums, kāpumu nosakot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību latu noguldījumu palielinājumam, bet eiro noguldījumu atlikums samazinājās. Pozitīvi vērtējams tas, ka noguldījumu pieaugumā noteicošā bija ilgtermiņa (ar termiņu ilgāku par 2 gadiem) komponente, tomēr noguldījumu pārmaiņu ietekme uz naudas rādītāju M3 kopumā bija pat nedaudz negatīva, jo ilgtermiņa noguldījumi zemākas likviditātes dēļ netiek iekļauti M3.
Maijā mazinājās pusotru gadu ilgusī kreditēšanas sarukuma tendence. Kopš 2008. gada oktobra, kad sākās kreditēšanas kritums, kredītu atlikums ik mēnesi kritās vidēji par 0.6%, bet maijā sarukums veidoja vien 0.1% jeb 12.5 milj. latu un latos izsniegtie kredīti pat pieauga. Līdz ar to jau otro mēnesi pēc kārtas uzlabojās arī kredītu gada pārmaiņu dinamika, kredītu gada krituma tempam no -7.8% aprīlī samazinoties līdz -7.2% maijā.
Tautsaimniecības stabilizācijas tendences noteiks mērenu naudas piedāvājuma kāpumu arī turpmākajos mēnešos. To veicinās arī pakāpeniska kreditēšanas aktivizēšanās gan uzņēmējdarbības sfērā, gan attiecībā uz mājsaimniecībām, kas pārliecinātas par savu finansiālo ilgtspēju.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa