Stagnējoša eiro zonas ekonomika vājina Latvijas ārējās tirdzniecības sniegumu

Šī gada sākums pasaulē iezīmējies ar tautsaimniecību atdzišanu Eiropā, eiro zonas iekšzemes kopproduktam (IKP) gada 1. ceturksnī stagnējot. Latvijai svarīgāko ārējās tirdzniecības partnervalstu vidū vairāk ir tādu, kuru tautsaimniecības piedzīvo recesiju, tādējādi krietni vājinot pieprasījumu pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem. Tas atspoguļojas vājākā ārējās tirdzniecības sniegumā 2023. gada sākumā.

Atdziestot citu valstu ekonomikām, krītoties pieprasījumam un preču cenām, krietni palēninājusies arī Latvijas preču eksporta vērtības izaugsme, un šī gada 1. ceturkšņa vērtība ir tikai par 3% augstāka nekā iepriekšējā gada tā paša perioda rādītājs. Turpretim eksporta apjomi ir pat kritušies – kopējo eksporta vērtību notur samērā augstais eksporta cenu līmenis, kas, lai arī ir krities, vēl nav sasniedzis pagājušā gada līmeni. Gada pieauguma tempi visaugstākie bijuši dažās augstāko tehnoloģiju preču grupās – elektroierīcēs un transporta līdzekļos, to detaļās. Tāpat, lai arī pārtikas cenas ir nedaudz atkāpušās, lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports pieaudzis pret 2022. gada vērtību. Jāmin arī, ka uz Krieviju turpinās aktīvs alkoholisko dzērienu eksports un reeksports, kas nav pakļauts sankcijām zem noteiktas preces vienības vērtības, sasniedzot vienu no augstākajiem pieauguma tempiem pret pagājušā gada 1. ceturksni. Kritumu piedzīvo koksnes izstrādājumu un minerālproduktu eksports, abu produktu grupu cenām krītoties. Kokmateriālu eksportu īpaši ietekmē Latvijai nozīmīgāko partnervalstu tautsaimniecību vājā attīstība, arī noliktavu krājumu līmeņi joprojām neļauj runāt par pieprasījuma atkopšanos.

Lai arī krietni zemākās energoresursu un izejvielu cenas samazinājušas dažādu preču importa vērtību, kopējais preču importa gada pieauguma temps tikai nedaudz atpalicis no eksporta. Kopējam importa cenu līmenim teju atgriežoties pagājušā gada līmenī, preču importā ir 1.5% pieaugums pret pagājušā gada pirmajiem trīs mēnešiem.  Zemā līmenī saglabājas un nelielu kritumu turpina koksnes izstrādājumu imports, tāpat arī dažādu metālu un metālu izstrādājumu un, protams, arī minerālproduktu importa vērtība sarukusi. Kritumu šo preču importa vērtībā līdzsvaro pieaugums pārtikas produktu importa vērtībā, pārtikas cenām joprojām saglabājoties samērā augstām. Tāpat pieaugt turpina arī elektroierīču importa vērtība. Lai arī piegāžu ķēžu traucējumi ir mazinājušies, tie joprojām rada augšupvērstu spiedienu uz cenām pasaules tirgos.

Pakalpojumu ārējā tirdzniecībā sezonāli vērojams braucienu un transporta pakalpojumu vērtības samazinājums. Abās pakalpojumu grupās gan fiksēts pieaugums pret iepriekšējo gadu, kad vēl spēkā kādu laiku bija pandēmijas ierobežojumi. Tāpat diezgan krietni ir sadārdzinājušās ārvalstu braucienu izmaksas. Braucienu imports gan sasniedzis būtiski augstāku vērtību par eksportu, norādot, ka Latvijas iedzīvotāji šogad ziemas mēnešos daudz vairāk ceļojuši. No transporta nozarēm atkopties turpina gaisa transports, tāpat arī palielinājusies sniegto autotransporta pakalpojumu vērtība, savukārt dzelzceļa pakalpojumu tirdzniecības vērtība turpina rukt. Starp citām lielākajām grupām strauji aug telesakaru un citu saimniecisko pakalpojumu imports, tam apsteidzot eksporta izaugsmi un tā nedaudz pasliktinot kopējo bilanci.

Preču eksportam augot nedaudz straujāk par importu, uzlabojusies Latvijas preču tirdzniecības bilance, deficītam esot 9.4% no IKP, kas ir mazāk nekā jebkurā pagājušā gada ceturksnī. Tikmēr pakalpojumu importa straujāks pieaugums noteicis pakalpojumu tirdzniecības bilances pārpalikuma samazināšanos līdz 4% no IKP. Sākotnējo ienākumu deficīts sasniedz 3.3% no IKP, to būtiski ietekmējuši augstie ārvalstu investoru ieguldījumu ienākumi. To gandrīz līdzsvaro otrreizējie ienākumi, kuru pārpalikums bijis 2.7% no IKP.

2023. gada 1. ceturksnī ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes bijušas 2.1% apmērā no IKP. Visvairāk investēts tirdzniecībā, pārējām grupām saņemot mērenākas investīciju ieplūdes. Būtisku pasliktinājumu kopējai investīciju plūsmai rada Krievijas tiešo investīciju izplūde no Latvijas, tām krietni samazinoties jau otro ceturksni pēc kārtas.