Strādāt gribam, bet kur?

2022. gada nogalē Latvijas ekonomiskā izaugsme bija salīdzinoši lēna, tomēr pozitīva, kas atspoguļojās arī darba tirgus datos – bezdarbs minimāli samazinājās par 0.2 procentpunktiem, salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem bezdarba līmenis Latvijā 2022. gada 4. ceturksnī bijis 6.7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet vidēji gadā – 6.9%. Ņemot vērā, ka 2022. gadā situāciju ekonomikā pasliktināja strauja inflācija kombinācijā ar augstu nenoteiktību, darba tirgus kopumā bija viena no stiprākajām ekonomikas pusēm – bezdarba līmenis bija pat zemāks nekā 2021. gadā. Kaut arī pēdējā ceturksnī turpinājās uzņēmēju pieprasījuma samazinājums pēc darbaspēka, izmaiņas joprojām ir minimālas, un darba tirgus saglabājas karsts, kas atvieglo darba meklēšanas procesu bezdarbniekiem.

Pakāpeniski mazinās arī bezdarba līmeņa starpība pa reģioniem, liecinot par to, ka arī reģionālā ekonomika sāk vairāk izmantot savu potenciālu. Latgale joprojām paliek kā reģions ar augstāko bezdarba līmeni (9.0%), tomēr arī tur ir ievērojami uzlabojumi – 2022. gadā starpība starp bezdarba līmeni Latgales un Rīgas statistiskajiem reģioniem bija 3.5 procentpunkti, bet pirms pieciem gadiem tā bija stabili lielāka. Ciešāks darba tirgus katrā no reģioniem stimulēs konkurenci par darbiniekiem, kas var atspoguļoties  arī algu pieaugumā.

No darba ņēmēju puses situācija saglabājas labvēlīga – ekonomiski aktīvo iedzīvotāju daļa no kopējā iedzīvotāju skaita pieauga, 2022. gadā arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju absolūtais skaits Latvijā palielinājās uz Ukrainas bēgļu rēķina. 2022. gada gaitā palika salīdzinoši zems arī to bezdarbnieku īpatsvars, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, kā arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars, kas liecina par iedzīvotāju optimistisku skatu uz iespējām iesaistīties darba tirgū.

 
Kaut arī līdz šim darba tirgus bija noturīgs, joprojām saglabājas riski pieaugt bezdarbam, kas galvenokārt ir saistīti ar pieprasījuma pusi. Joprojām augstās enerģijas cenas un nenoteiktība bremzē  uzņēmumu izaugsmi, līdz ar to arī darbinieku skaita vairošanu. Līdztekus joprojām augstajām enerģijas cenām arī minimālās algas palielināšana 2023. gadā ir papildu izmaksas darba devējiem, kas liek rūpīgi izsvērt jaunu darbinieku pieņemšanu darbā. Tādēļ uzņēmumu redzeslokā varētu būt izdevumu konsolidācija un produktivitātes risinājumi nevis jaunu darbinieku pieņemšana.