Strādāt, nestrādāt, strādāt, strādāt, strādāt

Šis ir bijis rosīgs pavasaris un vasara. Uzņēmumu pieprasījums pēc darbiniekiem saglabājies augsts, brīvo vakanču skaits, kas par desmit tūkstošiem pārsniedz pēdējo divu gadu rādītājus, nodarbināto rindas papildinājuši aptuveni seši tūkstoši bēgļu no Ukrainas, bet bezdarba līmenis nokrities līdz 6.6%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras operatīvie dati par reģistrēto bezdarbu arī jūlijā un augusta sākumā būtisku tā pieaugumu neuzrāda, liecinot, ka arī trešā ceturkšņa sākums bijis līdzīgs – ar augstu nodarbinātību un zemu bezdarbu.

Neliels bezdarba līmenis ir dabisks, piemēram, cilvēkiem atrodoties pārejas posmā starp dažādiem darbiem. Lielākas bažas mēdz būt par strukturālo bezdarbu – tiem bezdarbniekiem, kuru prasmju neatbilstības, dzīvesvietas vai citu iemeslu dēļ darbu atrast ir apgrūtinoši ilgu laika posmu. Tāpat bažas rada tā bezdarba daļa, kas aktīvāk svārstās līdzi ekonomikas norisēm. Bezdarba līmenis var sarukt gan bezdarbniekiem atrodot nodarbinātības iespējas, gan, zaudējot cerības atrast darbu, meklēšanas gaitas vairs neturpinot. Tāpēc svarīgi apskatīt, gan to, cik cilvēku vispār vēlas atrast darbu un cik daudziem tas izdodas. Kāpēc bezdarba līmenis Latvijā ir sarucis?

Bezdarba sarukums 2. ceturksnī bijis reāls, nevis fiktīvs, jo palielinājusies arī iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un nodarbinātība. Lai gan pandēmijas laikā bija pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kas darbu nemeklēja personīgu vai ģimenes iemeslu dēļ, ekonomikai piemirstot pandēmijas ierobežojumus un no jauna pieaugot aktivitātei iepriekš noplakušās nozarēs, palielinājusies gan nodarbinātība, gan pieaudzis ekonomiski aktīvo cilvēku skaits. Iespējams, arī dzīves dārdzības pieaugums un bažas par iespējām rudenī apmaksāt rēķinus mudina cilvēkus sākt meklēt darbu, kā arī pieņemt dažādus darba piedāvājumus. Tiesa gan, rudens ir priekšā ne vien ar lielākiem rēķiniem, bet arī ar saltākiem apstākļiem darba tirgū - mazinoties ekonomikas izaugsmei, vasarīgās tendences ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un bezdarba sarukumu varētu noplakt.