Straujais inflācijas kritums pietuvojies noslēgumam

Gaidāms, ka arī tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā svārstīsies tuvu 1 %. No vienas puses redzēsim aizvien mazāku negatīvo enerģijas cenu ietekmi uz inflāciju, no otras – monetārās politikas ietekmē lēnām turpinās mazināties pašmāju spiediens uz cenu kāpumu.

Pakalpojumu un preču cenu kāpums samazinās. Tomēr pakalpojumu cenu kāpumu turpina balstīt joprojām samērā spēcīgais darba tirgus un algu kāpums. Savukārt preču cenu dinamika atkarīga ne tikai no mūsu pašu maciņu biezuma, bet arī no pasaulē notiekošā. Pašlaik globālajai tirdzniecībai un tās izmaksām lielus riskus rada gan ģeopolitiskie saspīlējumi, gan arī klimata pārmaiņas. Šobrīd kari un politiskie saspīlējumi ne tikai rada nenoteiktību par darījumiem un nākotnes plāniem, bet jau tagad aizkavē un sadārdzina preču pārvadājumus. Vairāku būtiskāko jūras tirdzniecības ceļu izmantošana šobrīd ir apgrūtināta gan uzbrukumu, gan arī klimata pārmaiņu radītā nepietiekamā ūdens līmeņa dēļ.

Eirozonā kopumā inflācijas dinamika ir līdzīga. Straujais inflācijas samazinājums šobrīd ir piebremzējies, saskaņā ar ātro novērtējumu janvārī vidējā inflācija eirozonā bija 2.8 %. Straujās enerģijas cenu pārmaiņas, kas līdz šim mūsu inflāciju vizinājušas pa amerikāņu kalniņiem, ir rimušas. Tāpēc tagad redzēsim lēnākas inflācijas pārmaiņas, kuras būs atkarīgas no iedzīvotāju vēlmes un spējas iegādāties preces un pakalpojumus. Tā kā monetārās politikas ietekmē ekonomiskā aktivitāte ir mazinājusies, iekšzemes inflācija mazinājās jau visu pagājušā gada otro pusi.