Straujākais algu kritums - valsts pārvaldē

Darba samaksa turpina samazināties visās tautsaimniecības nozarēs. Pēc 2009. gada 3. ceturkšņa datiem alga par nostrādāto stundu gada laikā ir sarukusi par 6.4%. Darba samaksas fonda samazinājums ir 30.6%, un to ietekmēja gan darba samaksas kritums, gan nostrādāto cilvēkstundu skaita samazinājums par 25.9%. Cilvēkstundu skaita samazinājumu noteica kā mazāks nodarbināto skaits, tā darba nedēļas ilguma kritums.

Turpinoties 1. pusgada tendencei, darbaspēka izmaksas privātajā sektorā mazinājās, galvenokārt atlaižot darbiniekus, kā arī samazinot darba nedēļas ilgumu. Straujākais nostrādāto cilvēkstundu skaita kritums bijis būvniecībā un apstrādes rūpniecībā (attiecīgi par 50% un 33%). Gan statistiskie dati, gan personāla vadības konsultanta Fontes pētījuma rezultāti liecina, ka privātajā sektorā ir vērojama tendence paturēt labākus darbiniekus, kā arī atalgojuma pārmaiņas vairāk balstīt uz darbinieka individuālo sniegumu. Kaut gan tas nozīmē lielāku bezdarba pieaugumu, nenoliedzami uzlabojas darbinieku motivācija tālāk attīstīt savu profesionalitāti un būt vairāk interesētiem uzņēmuma attīstībā.

Sabiedriskajā sektorā darba samaksas fonds tiek samazināts galvenokārt mazinot vidējo algu par stundu. Vidējā alga par stundu straujāk mazinājusies tieši valsts pārvaldē - par 21.5%, darba samaksas fondam sarūkot par 31.5%. Tas ļauj budžeta iestādēm mazināt izdevumus ar mazāku darbinieku skaita samazinājumu nekā privātajā sektorā, tādējādi bremzējot bezdarba pieaugumu.

Ņemot vērā Latvijas darba tirgus elastības augsto pakāpi - algu samazināšanas iespējas ir lielākas nekā vairākumā Rietumeiropas valstu -, sagaidāms, ka nākamajos ceturkšņos turpinās samazināties alga par stundu, tādējādi atgriežot uzņēmumu konkurētspēju ārējos tirgos un iekšzemē. Salīdzinot ar alternatīvu - darbaspēka izmaksu samazinājumu, atlaižot darbiniekus, - šis ir vēlamāks scenārijs.