Straujākais inflācijas lēciens ir aiz muguras

Februārī gada inflācija pēc inerces vēl turpināja kāpt (februārī patēriņa cenas bija par 3.3% augstākas nekā pirms gada). Tomēr сenu kāpums pasaules biržās 2017. gada sākumā bija ievērojami mazāks nekā pērnā gada otrajā pusē. Tādējādi operatīvais inflācijas novērtējums paliek nemainīgs - visu šo gadu inflācija saglabāsies tuvu 3%.

Degvielas cenas februārī bija stabilas: 95. benzīna vidējā cena visu mēnesi noturējās pie 1.17 – 1.18 eiro par litru. Martā gaidīt būtisku degvielas cenas pieaugumu nav pamata. Naftas cena (ASV dolāru izteiksmē) februārī pieauga minimāli un to daļēji kompensēja ASV dolāra pavājināšanās pret eiro.

Dabasgāzes un līdz ar to arī siltumenerģijas cenas gan turpinās pieaugt ar aptuveni deviņu mēnešu nobīdi, atspoguļojot naftas produktu cenu dinamiku. Piemēram, februārī AS "Rīgas siltums" tarifs bija tāds pats kā pērnā gada februārī. Sākot ar martu (un visu šo gadu), siltumenerģijas tarifs būs augstāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā mēnesī.

Arī pārtikas pusē jaunu zibeņu februārī nebija, bet pērkona dārdi būs dzirdami vēl dažus mēnešus. Piena produktu cenas pasaulē 2017. gada sākumā pieauga daudz mērenāk nekā pērnā gada otrajā pusē. Līdzīgi arī iepirkumu cena Latvijas zemniekiem janvārī palielinājās vien par dažām centa desmitdaļām (līdz 31 centam par litru). Salīdzinājumam – iepriekšējo četru mēnešu laikā piena iepirkumu cena kāpa par dažiem centiem katru mēnesi.

Gaļas cenas pasaulē 2017. gada sākumā bija pat nedaudz zemākas nekā pērnā gada otrajā pusē. Līdzīga dinamika bija arī  gaļas vidējai iepirkuma cenai no Latvijas zemniekiem.

Vairāk bažu, manuprāt, rada labības cenas pasaules tirgū – 2017. gada sākumā tās sāka pieaugt par spīti tam, ka Pasaules pārtikas organizācija ik mēnesi paaugstina jau tā rekordaugsto 2016. – 2017. gada ražas novērtējumu. Jautājums, kas notiks, ja ražu novērtējumu nāktos samazināt?

Pašreiz nav pamata gaidīt būtisku iekšzemes pieprasījuma spiedienu uz inflāciju. Inflācijas gaidas februārī stabilizējās, neregulēto pakalpojumu cenas, kurām būtu jāatspoguļo iekšzemes pieprasījuma ietekmi, pieaug mēreni. Bezdarbs ir tuvs dabiskajam līmenim jau četrus gadus, atspoguļojot darba tirgus līdzsvaru. Lai gan palielinoties Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei, gaidāms darbaroku pieprasījuma kāpums būvniecībā, tas lielā mērā kompensēs šajā nozarē iepriekšējo divu gadu laikā veiktās atlaišanas un diez vai novedīs pie masveida darbaspēka trūkuma.