Straujam janvāra mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumam seko kritums

Pirms mēneša publicētais mazumtirdzniecības apgrozījuma prāvais kāpums sagādāja patīkamu pārsteigumu – gandrīz 6% pieaugumu. Tomēr izaugsme janvārī galvenokārt balstījās uz īstermiņa faktoriem (piemēram, zemākiem iepriekšējo mēnešu apkures rēķiniem siltāku laika apstākļu dēļ). Tas mudināja domāt, ka februārī sekos pārdošanas apjomu kritums. Tā teikt: "Kas augstu kāpj, tas zemu krīt!" Tieši tā tas arī noticis. Mazumtirdzniecības apgrozījums februārī (salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi) salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi saruka par 2.2%. Pozitīvi, ka kritums ir bijis nepārtikas preču segmentā, bet pārtikas preču pārdošana pat par 0.8% palielinājusies. Ir arī otra labā ziņa – kritums februārī nav "apēdis" visu janvāra izaugsmi. Ja salīdzinām pārdošanas apjomu līmeni februārī ar pērnā gada decembri, joprojām varam runāt par vērā ņemamu pieaugumu (+3.3%).

Gada izteiksmē, t.i., salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri, saglabājas prāvs mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums (+10.0%). Bet, kā varam spriest pēc mēneša pārmaiņu datiem, izaugsmes nodrošināšanā maz nopelnu februāra notikumiem – to nosaka pakāpenisks palielinājums visa gada laikā.

Eiropas Komisijas vakar publicētais patērētāju noskaņojuma rādītājs februārī-martā uzrāda līdzīgu strauja kāpuma un krituma dinamiku. Iespaidīgajam uzlabojumam februārī (par 5.9 procentu punktiem), kas rādītāju pacēla praktiski "trekno gadu" līmenī, sekoja kritums martā (par 6.5 procentu punktiem). Iedzīvotāju noskaņojuma pasliktinājums bijis pat straujāks nekā iepriekš vērotais uzlabojums. Tas liek domāt, ka korekcijās galveno lomu tik tiešām spēlēja īstermiņa faktori. Pat ja kādai daļai iedzīvotāju noskaņojumu uzlaboja algu pielikumi gada sākumā, apkures rēķini un paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokļu maksājumiem šiem optimisma asniem neļāva turpināt augt.