Straujas izaugsmes uzturēšanai ar iekšējām rezervēm būs par maz

2018. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme pārspēja sākotnējās aplēses. Līdzās augošai investīciju aktivitātei izaugsmi balstīja arī īstermiņa norises, atsevišķi riski neīstenojās pilnā apmērā. Lai gan investīciju aktivitāte pērn spilgti izpaudās divciparu skaitļos rakstāmā būvniecības attīstībā, tautsaimniecības izaugsme vērtējama kā līdzsvarota, jo sekmīgi attīstījās plašs nozaru loks. Izaugsmes temps ir saglabājies līdzīgs 2017. gadā vērotajam: Centrālās statistikas pārvaldes sezonāli un kalendāri izlīdzinātie ceturkšņu dati rāda 5.0% pieaugumu gadā kopumā. 

Izaugsmes balsts, eksportam vājinoties, 2018. gadā stipri vairāk nosvērās uz iekšzemes pieprasījuma pusi, taču to būtiskāk ietekmēja investīciju aktivitāte nekā privātā patēriņa kāpums, un tas pozitīvi vērtējams no turpmākās izaugsmes skatupunkta. Vienlaikus izaugsmei bija arī vairāki īslaicīgi balsti, kas nevarēs būtiski palīdzēt šogad. Piemēram, valsts simtgades pasākumus nerīkojam vienmēr, arī Vispārējie Dziesmu un deju svētki simtgades kontekstā ieguva nedaudz citu vērienu. Šie faktori bija labvēlīgi tādu nozaru kā izmitināšana un ēdināšana, kā arī mazumtirdzniecība attīstībai. Tomēr vairumtirdzniecību nelabvēlīgi ietekmēja vājāks eksports, ko noteica gan izaugsmes bremzēšanās nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs, gan lauksaimniecībai nelabvēlīgie laikapstākļi un ražas kritums.

Īpaši sekmīgi un stabili 2018. gadā attīstījās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, un tās pakalpojumu eksports palīdzēja kompensēt vājāku finanšu pakalpojumu eksporta rezultātus. Transporta nozare daļēji bija ieguvēja no remontdarbiem Krievijas ostās, kas nozīmēja kravu pārorientēšanu, izmantojot Latvijas infrastruktūru, tomēr jāatzīmē arī sekmīgā pasažieru aviopārvadājumu attīstība, kur, visticamāk, vērojama iepriekšējo gadu investīciju atdeve. Turpinot sarukt darījumu apjomam ar ārvalstu klientiem, finanšu nozarē turpinājās iekšējā pārkārtošanās, tomēr nozares lejupslīde salīdzinājumā ar 2017. gadu ievērojami palēninājās. 
 
Vairāki minētie 2018. gadā vērotie tautsaimniecības izaugsmes īstermiņa balsti vairs nebūs aktuāli šogad, turklāt ārējā ekonomiskā vide ir pasliktinājusies: tajā augusi nenoteiktība, piemēram, breksita tālākās attīstības scenārija dēļ, kā arī globālās tirdzniecības politikas ietekmē. Arī pasaules tautsaimniecības izaugsmes cikla fāze iezīmē nelielu palēnināšanos. Tādējādi Latvijas tautsaimniecības izaugsme šogad turpināsies, taču tā būs lēnāka. Iekšējās rezerves vien neļauj nelielai atvērtai tautsaimniecībai uzņemt apgriezienus.

Sāktie un no jauna izsludinātie privātā un sabiedriskā sektora investīciju projekti norāda uz to, ka investīciju apmērs un to ietekme uz būvniecības izaugsmi arī šogad saglabāsies nozīmīga, tomēr ilgstoši uzturēt 2018. gadā vēroto tempu nebūs iespējams un, visticamāk, nostiprināsies privātā patēriņa pozīcija izaugsmes virzīšanā. Straujš vidējā atalgojuma kāpums līdztekus spēcīgam nodarbinātības kāpumam jau pērn veicināja stabilu privātā patēriņa pieaugumu. Vienlaikus mērena inflācija nodrošināja reālo ienākumu pieaugumu, gan uzlabojot pirktspēju, gan ļaujot palielināt uzkrājumu apjomu. Uzkrājumi, turpinoties piezemētai kreditēšanai attīstībai, privātā patēriņa kāpumu šogad varētu padarīt straujāku nekā tautsaimniecības kopējā izaugsme. Tomēr arī te pārmērības nav gaidāmas. Jau 2018. gadā iezīmējas noskaņojuma rādītāju pasliktināšanās eiro zonā kopumā. Šā gada pirmajos mēnešos kopējam noskaņojuma tendencei pievienojusies arī Latvijā aptaujātie tirgus dalībnieki, tostarp būtiskāk – tieši patērētāji un tirgotāji.