Straujš bezdarba pieaugums veicinājis kā īstermiņa, tā ilgtermiņa emigrāciju

2009. gada pirmajā pusgadā Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz Lielbritāniju sasniedza 8.3 tūkstošus, gada laikā pieaugot vairāk nekā divas reizes. Savukārt emigrācija uz krīzes smagi skārušo Īriju 2009. gada pirmajos 11 mēnešos bija 3.6 tūkstoši - par 3% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Latvijai ir straujākais emigrācijas pieaugums uz šīm valstīm jauno ES dalībvalstu vidū. Kopējais iebraucēju skaits Lielbritānijā un Īrijā šogad ir samazinājies.

Šie secinājumi izriet no jaunākiem datiem par reģistrāciju skaitu sociālās apdrošināšanas sistēmās Lielbritānijā un Īrijā. Šī statistika uzskaita iebraucējus, kuri reģistrējas darbam vai sociālo pabalstu saņemšanai, tomēr neuzskaita otrreizējus migrantus - piemēram, ja cilvēks brauc strādāt Īrijā katru vasaru, tad viņu uzskaita tikai pirmajā gadā -, un tā neatšķir īstermiņa (mazāk par vienu gadu) no ilgtermiņa migrācijas.

Šie dati rāda līdzīgu tendenci kā CSP dati par ilgtermiņa migrāciju. 2009. gada pirmajos 10 mēnešos ilgtermiņa emigrantu skaits bija 6.3 tūkst, kas ir par 18% lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, turklāt straujākais pieaugums notika tieši pēdējos mēnešos, sasniedzot 10 gadu maksimumu (par iepriekšējiem gadiem dati nav pieejami). Latvijā jau vairākus gadus izbraukušo skaits pārsniedz iebraukušo skaitu, izņemot 2007. gada otro pusi, kad notika ātra ienākumu izlīdzināšanās ar Rietumeiropu, bezdarba kritums, darbaspēka trūkums un pastāvēja tālāka ienākumu pieauguma gaidas.

Par galveno emigrācijas veicinošo faktoru tieši 2009. gadā var uzskatīt būtisko bezdarba kāpumu, kas, saskaņā ar Eurostat novērtējumu Latvijā ir bijis straujākais ES. Straujāko bezdarba pieaugumu lielā mērā noteica būvniecības apsīkums - arī citās valstīs ar būtiskiem nekustamā īpašuma cenu kritumiem un būvniecības apsīkumu - pārējās Baltijas valstis, Spānija un Īrija - bezdarba pieaugums bijis straujāks par ES vidējo.

Emigrācijas mazināšanai ekonomikas lejupslīdes laikā nepieciešama darba ražīguma paaugstināšana - labāks darba vietu aprīkojums, kvalifikācijas celšana, efektīvākā darba organizācija -, kas ļautu nemazināt algas un nepalielinot ienākumu starpību ar Rietumeiropu, kā arī uzticības atjaunošana Latvijai un valdības pieņemtajiem lēmumiem gan investīciju plūsmas atdzīvināšanai, gan sabiedrības noskaņojuma maiņai. Darba ražīguma celšanas ietekme uz tautsaimniecību ir darbaspēka pieprasījuma un atlīdzības palielinājums - zems darba ražīgums nodarbinātību neveicina.

Lai arī sagaidāms, ka 2010. gada otrajā pusē atsāksies IKP pieaugums pret iepriekšējo ceturksni un bezdarbs sāks mazināties, tas tūlītēji neatspoguļoties emigrācijas datos, jo tie parasti seko ekonomikas izaugsmes ciklam un pārmaiņām nodarbinātībā.