Straujš mazumtirdzniecības kāpums trešo mēnesi pēc kārtas

Mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā (salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi) salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 1.8%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju – par 6.4%.

Kā tas izskatās kopējā nozares dinamikā? Sniegšu kā ziepju operās atgādinājumam iepriekšējo filmas sēriju īsu satura izklāstu. Pēc samērā vāja nozares snieguma gada sākumā, maijā un jūnijā sekoja nozīmīgs kāpums, ko nu ir papildinājis vēl viens straujas izaugsmes mēnesis. Atšķirībā no gada sākuma, kad izaugsme tirdzniecībā saglabājās tikai ilglietojuma precēm, pēdējos mēnešos tā bija vērojama arī plaša patēriņa preču grupām. Pieprasījumu pēc automobiļiem, mēbelēm un sadzīves tehnikas galvenokārt noteica atliktais patēriņš – iepriekšējo uzkrājumu izmantošana, pieaugot drošības sajūtai par nākotni. Šis apstāklis spilgti iezīmē arī iedzīvotāju materiālās labklājības noslāņošanos. Savukārt pēdējā laikā vērojamais nodarbināto skaita pieaugums ir veicinājis to, ka paplašinās iedzīvotāju loks ar pastāvīgiem ienākumiem, kas nodrošina krietni stabilāku pamatu nozares un visas tautsaimniecības izaugsmei. Pieprasījuma kāpums pēc plaša patēriņa precēm ir laba ziņa, tomēr pozitīvie signāli pagaidām vēl ir vāji – plaša patēriņa preču pieprasījuma atjaunošanās ir lēna (skat. attēlu), turklāt to var ietekmēt arī pārmaiņas ēnu ekonomikā, tūristu rosība un citi ar iedzīvotāju rocību tieši nesaistīti faktori.

Ēnu ekonomikas lielo ietekmi labi parāda auto degvielas tirdzniecības statistika, kurai, šķiet, nav nekāda sakara ar automobiļu iegādes bumu. Kamēr automobiļu pārdošana turpina strauji augt (jūlijā mēneša pārmaiņas +8.5%), degvielas tirdzniecība atkal krīt (par 3.1%). Protams, daļa no auto tirdzniecības saistāma ar reeksportu un tādējādi var neuzrādīties iekšzemes pārvadājumos, tomēr tendenču atšķirība ir ievērojama.

Nelielu artavu tirdzniecības kāpināšanā sniedz arī tūristi. 2011. gada 2. ceturksnī Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs tika apkalpoti 287 tūkst. ārvalstu viesu[1], kas ir par gandrīz trešdaļu (31.2%) vairāk nekā pērn šajā periodā. Īpaši strauji ir pieaudzis viesu skaits no Krievijas – par 80%. Protams, lielāka ietekme tūristu izdevumiem ir uz viesnīcu segmentu, transporta un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, tomēr ceļotāji iegādājas arī degvielu, pārtiku, suvenīrus u.c. preces.

Šodien klajā nāca arī Eiropas Komisijas publicētie augusta konfidences rādītāji, kas uzrāda tirgotāju konfidences indikatora kritumu par 2.0 punktiem, savukārt iedzīvotāju noskaņojuma rādītājs uzlabojies par 3.3 punktiem. Baltijas valstu konfidences rādītāju pozitīvās pārmaiņas jau kādu laiku kontrastēja ar straujo noskaņojuma pasliktināšanos citās Eiropas valstīs. Tas liek uzdot jautājumu – cik ilgi spēsim spītēt globālajām tendencēm? Un vai šis lūzuma brīdis ir klāt? Augustā ekonomikas sentimenta indekss ir pasliktinājies arī Baltijas valstīs, turklāt krietni sliktāks ir rūpnieku noskaņojuma indekss, apliecinot, ka neesam imūni pret norisēm citviet Eiropā un pasaulē. Tas, visticamāk, liecina par ārējā pieprasījuma bremzēšanos, kas vēlāk var negatīvi ietekmēt arī iekšzemes procesus, tajā skaitā tirdzniecību. Tomēr, lai gan globālo norišu ietekmē ekonomikas attīstība turpmāk, visticamāk, kļūs lēnāka un tas neļauj prognozēt strauju un stabilu nozares izaugsmi vidējā termiņā, šī gada rezultāti tirdzniecībā, pateicoties uzrāvienam gada vidū, saglabāsies pozitīvi.

Mazumtirdzniecības preču grupas (pārmaiņas milj. latu salīdzinājumā ar 2010. gada janvāri, 2005. gada vidējās cenās)

Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini; *- no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma izslēgtas ilglietojuma preces: automobiļi, mēbeles, sadzīves tehnika, būvmateriāli.