Svārstīgie mazumtirdzniecības dati norāda uz patērētāju nedrošību par nākotni

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0.5% (izņemot sezonālo ietekmi, salīdzināmajās cenās). Gada pieaugums gan joprojām saglabājās visai augsts – 10.0% (kalendāri izlīdzināti dati). Pateicoties straujajam mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumam janvārī (+5.5%), arī 2012. gada 1. ceturksnī (salīdzinājumā ar 2011. gada 4. ceturksni) bija vērojams apgrozījuma pieaugums par 3.4%.

Ceturksnī visstraujāk ir pieaugusi tieši sadzīves ierīču (mēbeļu, apgaismes ķermeņu, un cita veida mājsaimniecības piederumu) tirdzniecība – salīdzinājumā ar 2011. gada 4. ceturksni par 7.5%. Lai gan ievērojami kāpušas degvielas cenas, tās tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 3.7%, ko acīmredzot nosaka veiksmīgāka cīņa ar nelegālās degvielas tirgotājiem. Savukārt pārtikas preču tirdzniecības apjoms ir samazinājies par 0.4%.

Šī gada pirmajos mēnešos Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma rādītāji ir bijuši svārstīgi. Patērētāju noskaņojums ievērojami uzlabojās janvārī un februārī, bet martā un aprīlī akurāti par tādu pašu apjomu pasliktinājās. Arī tirgotāju noskaņojuma dinamika ir līdzīga. Tas varētu būt skaidrojams ar diametrāli pretējiem apkures rēķiniem – janvārī tika saņemti neraksturīgi zemi komunālo maksājumu rēķini, bet februārī un martā tie bija atpakaļ ziemai pierastā līmenī. Uz šī faktora nozīmi norāda arī patērētāju apsekojuma jautājums par personīgo finansiālo stāvokli – tā vērtējums ir krietni pasliktinājies tieši kopš februāra. Iespējams, ka atsevišķu patērētāju un arī tirgotāju noskaņojumu sabojāja nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumi. Papildus iepriekš minētajam jāņem vērā arī tas, ka uz Eiropas notikumu fona sabiedrībā joprojām valda liela neziņa gan par kopējo ekonomisko attīstību, gan par savu personīgo ieņēmumu noturīgumu nākotnē.

Mazumtirdzniecības apgrozījums, visticamāk, turpinās svārstīties visu 2012. gadu, taču ar nelielu augšupvērstu tendenci, ko noteiks pakāpenisks reālā darba algu fonda pieaugums tautsaimniecībā.