Taupīgie krāj, drosmīgie aizņemas

Eiropas Centrālajai bankai turpinot procentu likmju samazināšanas ciklu, mazinās arī noguldījumu ienesīgums un aizņemšanās izmaksas. Tomēr noguldījumu procentu likmes joprojām pārsniedz inflāciju, kas ekonomiskās nenoteiktības apstākļos stimulē piesardzīgākos un taupīgākos – gan uzņēmējus, gan mājsaimniecības – naudu netērēt, bet palielināt uzkrājumus bankās. Šī pati nenoteiktība zināmā mērā mazina potenciālo aizņēmēju vēlmi uzņemties kredītsaistības, tomēr drosmīgākie aizvien vairāk izmanto kredītu procentu likmju samazināšanos. Īpaši tas attiecas uz mājokļa un patēriņa kredītu stabilo pieaugumu, bet pēdējos mēnešos nedaudz paātrinājies arī uzņēmumu kreditēšanas temps. Lai gan nozīmīgu daļu šajā pieaugumā veido liela apjoma kredīti valsts uzņēmumiem, bešā nav palikuši arī privātā sektora uzņēmēji.

Kredītu procentu likmēm no 2024. gada pirmās puses augstākajiem līmeņiem samazinoties apmēram par 1 procenta punktu (līdz vidēji 5.8 % kredītiem uzņēmumiem un 6.7 % kredītiem mājsaimniecībām novembrī) un rūkot arī EURIBOR (piemēram, 3 mēnešu EURIBOR no 3.5 % septembra sākumā samazinājies līdz 2.8 % pašreiz), kredītportfelis trīs mēnešos no 2024. gada septembra līdz novembrim pieaudzis par vairāk nekā 300 milj. eiro, tostarp mājsaimniecībām izsniegtie kredīti par 100 milj. eiro. Līdz ar to kredītu gada kāpuma temps sasniedzis 5 %, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem 4.5 % un kredītiem mājsaimniecībām 5.8 %, norādot uz kredītportfeļa kāpumu arī reālajā izteiksmē.

Kredītportfeļa kāpumu ietekmējis no jauna izsniegto kredītu palielinājums: 2024. gada septembrī-novembrī tas bija par 14 % lielāks nekā atbilstošajā periodā pirms gada un 2024. gada 11 mēnešos kopā par 8 % apsteidza 2023. gada 11 mēnešu rādītājus. Vienlaikus mazliet uzlabojusies gan joprojām zemā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu – 2024. gada 3. ceturksnī tā sasniedza 29.1 %.

Neskaidrās ekonomikas perspektīvas un ģeopolitiskā nedrošība liek saglabāt piesardzību gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem un abu sektoru kontu atlikumi turpina augt, bet tēriņi un investīcijas stagnē. Mājsaimniecību noguldījumu gada kāpuma temps novembrī jau tuvojās 8 %, bet uzņēmumu pārsniedza 9 % līmeni. Lai gan kopumā noguldījumu ienesīgums apsteidz inflāciju un stimulē uzkrājumu veidošanu, tomēr termiņnoguldījumu ienesīguma līmenim 2024. gada oktobrī – novembrī samazinoties zem 3 % līmeņa, noguldījumu kāpums galvenokārt notiek uz norēķinu kontu kāpuma rēķina, dodot priekšroku likviditātei, nevis nelielajam ienesīgumam. Tādējādi pārtrūkusi pusotru gadu ilgusī termiņnoguldījumu kāpuma tendence un pēdējo trīs mēnešu laikā norēķinu kontu atlikumi auguši par 652 milj. eiro, bet termiņnoguldījumi sarukuši par 46 milj. eiro.

Ienesīguma mazināšanās apturējusi arī kopš 2023. gada augušos iedzīvotāju ieguldījumus valdības krājobligācijās, kuri septembrī - novembrī saglabājas nemainīgā 317 milj. eiro līmenī (to ienesīgums populārākajām – 12 mēnešu obligācijām pašlaik ir 2.65 %, praktiski neatšķiroties no banku piedāvātajām termiņnoguldījumu likmēm).

Lai gan straujākai pozitīvas tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanai varētu vēlēties vairāk kredītos balstītu investīciju projektu, uzņēmumu kredītportfeļa kāpums ekonomiskās nenoteiktības apstākļos arī pašreizējo situāciju ļauj vērtēt ar pozitīvu skatu. EURIBOR un līdz ar to arī kredītu pievienotajām likmēm krītot, aizvien izdevīgāka kļūs aizņemšanās mājokļa iegādei, bet lielāku kredītu pieprasījumu no uzņēmumiem varēsim gaidīt, kad uzlabosies situācija eksporta partnervalstīs un uzņēmēju noskaņojums.

Zema inflācija un bezdarbs, kā arī joprojām augošie darba samaksas rādītāji joprojām nodrošinās noguldījumu kāpumu bankās, tomēr perspektīvā, nenoteiktībai mazinoties un noguldījumu ienesīgumam sarūkot, noguldījumi augs lēnāk, taupīgajiem un piesardzīgajiem pārorientējoties uz investīcijām un patēriņu.