Tautsaimniecība uz cikliskās izaugsmes viļņa

Šā gada 2. ceturksnī Latvijas tautsaimniecība turpināja cikliskās izaugsmes ceļu, lai arī, kā gaidīts, – nedaudz lēnāk nekā 1. ceturksnī. Būvniecības attīstība vēsturiskā skatījumā varētu šķist biedējoša (vairāk nekā 30% kāpums gada laikā), tomēr jāatzīmē, ka šobrīd tautsaimniecības attīstība kopumā ir daudz līdzsvarotāka nekā pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad šī nozare attīstījās līdzīgā tempā. Tostarp būtiski atšķiras finanšu un nekustamā īpašuma nozaru aktivitāte un to pienesums tautsaimniecībā. Tāpat par spīti visai straujam investīciju kāpumam to īpatsvars tautsaimniecībā saglabājas zems, un piesardzīgāka kreditēšana, uzņēmumu paļaušanās vairāk uz saviem līdzekļiem, kā arī samērā vāja investīciju apjoma palielināšana mašīnās un iekārtās daļēji ierobežo arī ārējās nesabalansētības aktualizēšanos: tekošā konta saldo pret iekšzemes kopproduktu (IKP) jau vairākus gadus svārstās samērā šaurā intervālā ap nulli.

IKP pieaugums 2. ceturksnī pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem nedaudz pārsniedz ātro novērtējumu, ceturksnī sasniedzot 0.9%, bet gadā 4.4% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem un 5.3% pēc neizlīdzinātiem. Šāda ekonomiskā izaugsme ir straujākā Baltijas valstīs. Strauji aug arī vidējais atalgojums, ko uztur darbaspēka trūkums vairākās nozarēs, tomēr konkurētspējas rādītāji, piemēram, tirgus daļa un rentabilitāte apstrādes rūpniecībā saglabājas stabili vai pat uzlabojas.

No nozaru puses lielāko artavu IKP pieaugumā, tāpat kā 1. ceturksnī, sniegusi būvniecība. Arī otra labākā snieguma autors – informācijas un komunikācijas pakalpojumu sektors, saglabā savu vietu uz uzvarētāju podesta, attīstības ātrumu pat uzlabojot. Labi rezultāti atzīmējami izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kuru patēriņu veicina Latvijas simtgades pasākumi.

Savukārt izaugsmes bremzētāju nozaru lomas gan ir mainījušās – lielāko kritumu uzrādījis nevis finanšu sektors ar nerezidentu segmenta sašaurināšanos, bet enerģētika, sauso laikapstākļu dēļ sarūkot saražotās elektroenerģijas apjomam. Lai gan finanšu nozares attīstība 2. ceturksnī bija labāka, nekā gaidīts, tā varētu būt īslaicīgas ietekmes faktoru rezultāts un būtiski nemaina redzējumu par gaidāmo ekonomisko izaugsmi kopumā.

Pārējo nozaru sniegums ierindojas pa vidu. Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības pieauguma temps joprojām izskatās pieticīgs, ko ietekmē pērn sasniegtais augstais līmenis un nepietiekama piedāvājuma puses kapacitāte – jaudas ir noslogotas, saasinās darbaspēka trūkums kā izaugsmi ierobežojošs faktors.

No izlietojuma puses – par spīti viegli svārstīgam patērētāju noskaņojumam pirmajā pusgadā, 2. ceturksnī patēriņa loma IKP izaugsmē saglabājās noturīga. Var tikai minēt, cik ļoti patērētāju noskaņojuma uzlabošanos augustā paspējuši ietekmēt pirmsvēlēšanu solījumi (ņemot vērā, ka pasliktinājās aptaujāto iedzīvotāju redzējums par darba tirgus attīstību, bet uzlabojās ģimenes materiālā stāvokļa, valsts kopējā ekonomiskās situācijas, kā arī uzkrājumu veidošanas iespēju nākamo 12 mēnešu novērtējums).

Par spīti nenoteiktības pieaugumam ārējā ekonomiskajā vidē eksporta sniegums 2. ceturksnī ir pat uzlabojies, taču līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos – nemazinās iekšzemes faktoru, piemēram, augstas jaudu noslodzes un produktivitātes palielināšanas iespēju aktualitāte. Neraugoties uz to, investīciju īpatsvars ekonomikā saglabājas zems (ap 20%) par spīti ar divciparu skaitli mērāmam investīciju gada pieauguma tempam. Tāpat pēdējā laikā ieguldījumi mašīnās un iekārtās, kas palīdzētu celt produktivitāti un, iespējams, risinātu jaudu noslodzes problēmu, auguši visai vāji uz citu investīciju (piemēram, ēkās un būvēs) fona.