Tautsaimniecības izaugsme 1. ceturksnī: kāda laba ziņa uz batāliju fona

Tautsaimniecības izaugsme 1. ceturksnī veidojusies daudzslāņaini, gluži kā Marka Rotko glezna. Ceturkšņa dienu skaits nosprauž šīs gleznas robežas, bet tajā ietilpināmi daudzi faktori un plaša emociju gamma. Ieskatoties tuvplānā, var mēģināt nojaust, kādas kārtas pārklājušās. Nojaust, jo pagaidām pieejams Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums, un saskaņā ar to, iekšzemes kopprodukts 1. ceturksnī ir bijis par 2.1% lielāks nekā ceturksni iepriekš (sezonāli un kalendāri koriģēti dati), un tas ir iepriecinoši. Taču, kas ļāvis 1. ceturksnī turēties pieauguma virzienā, ja negatīvie faktori biruši kā no pārpilnības raga?

Atceramies, ka lielu daļu ceturkšņa arvien bija spēkā ārkārtējā situācija covid-19 pandēmijas kārtējā viļņa dēļ. Augošās enerģijas cenas sāka vairāk ietekmēt pirktspēju, un cenu kāpumam teju nakts vidū papildu ātrumu piešķīra Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas pasliktināja tautsaimniecības dalībnieku noskaņojumu un raisīja diskusijas par atsevišķu uzņēmumu vai pat nozaru tālākās izaugsmes iespējām, ņemot vērā, ka iepriekšējie globālo piegādes ķēžu traucējumi vēl nebija atrisināti. Rietumvalstu noteiktās sankcijas, agresoru atbildes reakcijas, kā arī Latvijas uzņēmumu pašu iniciatīva jau sašaurina sadarbību ar agresorvalstīm.

Tikmēr vēl 2021. gada IKP dati rāda, ka jau pērn aktuālo piegāžu grūtību dēļ, daļa uzņēmumu veidojuši krājumus, importējot izejmateriālus, kas pagaidām ļauj uzturēt ražošanu un nodrošināt pasūtījumu izpildi, iegūstot nedaudz laika turpmākās darbības pārkārtošanai. Nozaru apgrozījuma īstermiņa dati, kā arī maksājumu karšu dati rāda, ka relatīvi sekmīgi attīstījusies tirdzniecības nozare, tajā1. ceturkšņa laikā jau mazinājušies covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi. Pirkumus varētu būt veicinājuši arī palīdzības sūtījumi Ukrainas iedzīvotājiem, kas palikuši dzimtenē neapskaužamos apstākļos. Covid-19 ierobežojumu mazināšana pamazām aktivizējusi arī darbību citās pakalpojumu nozarēs, tostarp ēdināšanā, kā arī mākslas un izklaides jomās.

Pandēmijas laikā veidojušies uzkrājumi, kā arī valdības atbalsts enerģijas cenu pieauguma ietekmes mazināšanai ļauj stabilizēt mājsaimniecību pirktspēju un patēriņa līmeni. Patērētāju skaitam pamazām piepulcējas (1. ceturksnī gan ar relatīvi mazāku ietekmi) kara dēļ ieceļojušie Ukrainas iedzīvotāji. Tiem ir gan ikdienas patēriņa vajadzības, gan vienreizējas vajadzības, aprīkojot pagaidu mājvietu vai uzsākot darba gaitas Latvijā.

Lai gan covid-19 ierobežojumu tālākā mazināšana vairākās nozarēs ir viens no aktivitāti uzturošiem faktoriem arī 2. ceturksnī, to negatīvā virzienā kompensēs piegāžu traucējumu pastiprināšanās, kā arī, beidzoties apkures sezonai un pārtrūkstot atsevišķiem valdības atbalsta pasākumiem, patērētāju saskare ar cenu jauno realitāti var nelabvēlīgi ietekmēt patēriņu reālā izteiksmē.

Nenoteiktība pēdējo mēnešu laikā ir būtiski augusi, tā ietekmē visu tautsaimniecības dalībnieku noskaņojumu un lēmumus. Atsevišķi investīciju plāni varētu tikt septiņreiz nomērīti gan ar šīs nenoteiktības, gan ar izmaksu dinamikas olekti un uz brīdi atlikti malā. Vienlaikus ir jomas, kurās ieguldījumi aktualizējas vairāk nekā jebkad. Lai gan īstermiņā ir svarīgas enerģijas un izejmateriālu piegādes alternatīvas, saglabājams ilgtermiņa redzējums: fosilajiem resursiem energobilancē ir jāmazinās, un risinājums rodams gan energoefektivitātes pasākumos, gan jaunās atjaunojamo resursu jaudās.