Tautsaimniecības izaugsme gada nogalē sasparojusies

Recesijas maldugunis nav norimušas: lai gan bija gaidāms, ka nenoteiktības, piesardzības un augsto enerģijas cenu virzītā iekšzemes kopprodukta (IKP) pietupienu un palēcienu mija gada nogalē piezemēsies divu ceturkšņu secīgā tautsaimniecības lejupslīdē, tomēr saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu 2022. gada 4. ceturksnī IKP palielinājās par 0.3% (c/c; sezonāli koriģēti dati). Vienlaikus no aktuālo sezonāli koriģēto IKP datu laikrindas redzams, ka recesija jau bijusi 2.-3. ceturksnī. Ar ovācijām, visticamāk, vēl jānogaida.

Īstermiņa dati rāda, ka apstrādes rūpniecība 4. ceturksnī turējusies cienījami. Tas, ka Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ sankcijas attiecībā uz atsevišķu preču piegādēm un eksportu stājās spēkā pakāpeniski, varētu būt devis nozarei laiku pārkārtot materiālu pieejamības un gatavās produkcijas noieta kanālus. Līdzīgi pēdējo mēnešu laikā mazinājusies nenoteiktība attiecībā uz energoresursu pieejamību. Piemēram, slēgta vienošanās par dabasgāzes regazifikāciju Klaipēdas SDG; Somijā pamazām darbu sāk jauns SDG terminālis, kas paver iespēju alternatīvam piegādes kanālam. Šie apsvērumi mazina “kuprveida” dinamikas veidošanos importā un krājumos. Materiālu trūkumam kā darbību kavējošam faktoram jaunākajās Eiropas Komisijas rūpnieku noskaņojumu aptaujās mazinājusies aktualitāte.

Pēc ieilgušās lejupslīdes, kuras laikā uz 2022. gada 3. ceturksni būvniecība bija zaudējusi vairāk nekā 27% no pievienotās vērtības līmeņa, kāds bija sasniegts pirms pandēmijas, nozarē pagrieziena punkts varētu būt noticis jau 2022. gada nogalē. Uz to norāda Valsts Kases budžeta izpildes dati par kapitālo izdevumu dinamiku. Ņemot vērā iesāktos un izsludinātos projektus, piemēram, transporta un enerģijas infrastruktūras izbūvē, kā arī termiņa tuvošanos atsevišķu ES fondu līdzekļu izmantošanai, 2023. gadā varētu gaidīt zināmu būvniecības “renesansi”.

Nesen publicētie dati par vājo mazumtirdzniecības attīstību 2022. gada decembrī jau atspoguļoja patērētāju pirktspējas sarukumu un piesardzību; līdzīgi faktori varētu būt negatīvi ietekmējuši arī atsevišķu citu, piemēram, ar atpūtu un izklaidi saistīto pakalpojumu dinamiku gada nogalē. Vienlaikus no īstermiņa datiem par pakalpojumu nozaru apgrozījumu, kā arī CSP ātrā novērtējuma relīzes noprotams, ka vairāku pakalpojumu (piemēram, gaisa transporta izmitināšanas un ēdināšanas) aktivitāte saglabājusies samērā augsta.

Gaidāms, ka investīciju motoriņš šogad kļūs spēcīgāks. Tikmēr privātā patēriņa spars, visticamāk neuzplauks līdz ar pavasara ziediem. Lai gan valdības atbalsts ir līdzējis stabilizēt pirktspēju un patērētāju pārliecību, to noskaņojuma līmenis saglabājas zems. Tāpat masveida atbalsta instrumentu nepieciešamība daļēji tomēr atspoguļo tautsaimniecības funkcionēšanas nepilnības, un tie nevar kļūt par ilgstošu, pašsaprotamu pamatu izaugsmei.

Precīzāk pērnā gada izaugsmes dinamiku varēs vērtēt pēc mēneša, līdz ar izvērsto IKP datu publicēšanu.