Tautsaimniecības izaugsme saglabājas par spīti riskiem

Latvijas tautsaimniecības izaugsmes 3. ceturkšņa ātrais novērtējums no vienas puses rāda, ka pēc neveiksmīgā gada sākuma izaugsme ir atjaunojusies un stabilizējusies, tomēr izaugsmi drīzāk uzturējuši īslaicīgas iedarbības faktori, piemēram, enerģijas ražošanas atjaunošanās no zema līmeņa un laba graudaugu raža. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada 3. ceturksnī audzis par 0.7% ceturkšņa laikā un par 1.8% salīdzinājumā ar 2018. gada 3. ceturksni (izlīdzināti dati).

Izaugsme daļēji balstījusies uz īslaicīgas iedarbības faktoru uzlabošanos. Mēnešu dati rāda, ka no zemas pozīcijas samērā strauji augusi elektroenerģijas ražošana, kas atspoguļojas kopējā rūpniecības izaugsmē. Savukārt lauksaimniecībā bija laba graudaugu raža, kas ir labvēlīgs faktors vairumtirdzniecības un transporta nozares attīstībai. Transporta un uzglabāšanas nozarei tuvākajā laikā labvēlīgus apstākļus rada arī veiktās un plānotās investīcijas aviopārvadājumu jomā, kā arī topošie loģistikas centri. Tomēr jāatzīmē, ka ārējie faktori saglabājas nelabvēlīgi transporta nozares izaugsmei.

Mazumtirdzniecības gada pieauguma temps septembrī pirmoreiz kopš 2015. gada novembra ieslīdējis negatīvā teritorijā. Preču grupu dalījumā pēdējos mēnešos arvien vājāk attīstījusies mazumtirdzniecība uzņēmumos, kas pamatā nodarbojas ar mājokļa remontam un labiekārtošanai paredzētu preču tirdzniecību. Tas var norādīt uz iedzīvotāju piesardzību tēriņos. 

Patērētāju noskaņojums jaunākajā aptaujā vienīgais ir saglabājies nemainīgā līmenī, taču kopumā noskaņojuma rādītāji Latvijā pēc Eiropas Komisijas oktobrī publicētajiem datiem neuzrāda optimismu. Pakāpeniski pierimis un jaunākajās noskaņojuma rādītāju aptaujās sarucis uzņēmēju īpatsvars, kas darbaspēka trūkumu ierindo starp būtiskiem attīstību kavējošiem faktoriem būvniecībā, rūpniecībā un tirdzniecībā. Dati par vidējā atalgojuma pārmaiņām tautsaimniecībā 3. ceturksnī vēl nav pieejami, taču, piemēram, būvniecības izmaksu komponentos lielākais gada tempa samazinājums vērojams tieši strādnieku darba samaksā. Minētās norises iezīmē saspīlējuma mazināšanos darba tirgū, tomēr ienākumu gada pieauguma temps gan, visticamāk, saglabājas samērā augsts. Tāpat iepriekš vērots uzkrājumu pieaugums. Tādējādi norises darba tirgū tuvākajā laikā būtiski neietekmēs patēriņa dinamiku.

Kopš gada sākuma turpina sarukt jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā, taču par spīti starptautisko institūciju publicētam pieticīgākam globālās izaugsmes vērtējumam eksporta gaidas tuvākajiem mēnešiem uzņēmēju skatījumā nav pasliktinājušās. Starptautiskais Valūtas fonds oktobrī no jauna samazinājis globālās izaugsmes vērtējumu 2019. un 2020. gadam, tostarp eiro zonas izaugsmes prognozi. Lielbritānija vēlreiz atstājusi "kāju durvīs", kas ved uz šķiršanos no Eiropas Savienības, tādējādi paildzinot neskaidrību par tālākajām ekonomiskajām  attiecībām ar šo valsti, taču tas, iespējams, vēl atstāj vietu nelielai īslaicīgai krājumu veidošanai. 

Mēnešu statistika rāda, ka līdz ar ārējā pieprasījuma vājināšanos Latvijā palēninājusies arī apstrādes rūpniecības izaugsme. Turklāt apstrādes rūpniecības attīstību īpaši bremzē kritums kokapstrādē, kur gan ne tik daudz vērojama ārējā pieprasījuma kā vairāku citu nelabvēlīgu faktoru ietekme, tostarp vēja un kukaiņu postījumi Eiropā, kas palielinājuši mežistrādi un samazinājuši cenas. Šo faktoru ietekme gan tuvāko ceturkšņu laikā varētu mazināties.

Plašāka informācija par nozaru attīstību un IKP izlietojuma komponentu dinamiku būs pieejama pēc mēneša. Pašlaik pieejamie CSP dati rāda, ka etalonrevīzijas rezultātā visai būtiski mainījies IKP līmenis kopš 2017. gada.