Tautsaimniecības temperatūra 1. ceturksnī nav mērāma ar Covid-19 vien

Turklāt jāsaka, ka temperatūra atsevišķos sektoros, piemēram, transporta pakalpojumos, bija zema vēl pirms Covid-19 krīze Latvijā tā pa īstam bija apjausta. Tomēr lēšams, ka ierobežotās ekonomiskās aktivitātes martā ietekme jau atspoguļojas 1. ceturkšņa IKP novērtējumā.  Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati liecina, ka 1. ceturksnī tas varētu būt sarucis par 2.9% pret iepriekšējo ceturksni, bet gada laikā – par 1.5% (izlīdzināti dati).

Lai gan nozaru un izlietojuma komponentu dalījumā IKP 1. ceturkšņa dati gaidāmi vien pēc mēneša, īstermiņa datos jau bija vērojamas atšķirīgas tendences. Piemēram, mazumtirdzniecības un eksporta rādītāji janvārī-februārī bija visai optimistiski, bet martā mazumtirdzniecībā jau iezīmējās visai būtisks kritums, un to slāpēja pārsvarā pirmās nepieciešamības preču tirdzniecība.

Tikmēr transporta nozarē jau pirms Covid-19 bija vērojama nelabvēlīga attīstība, sarūkot ostu un dzelzceļa pārvadājumu apjomam. Tagad nozare ir saskārusies ar jauniem izaicinājumiem: pārvietošanās ierobežojumi apturējuši starptautisko pasažieru plūsmu, bet kravu pārvadājumi ir traucēti piegāžu ķēžu pārrāvumu un loģistikas problēmu dēļ.

Arī apstrādes rūpniecībā, kura jau kopš 2019. gada izjuta ārējā un iekšējā pieprasījuma palēnināšanos, Covid-19 ietekme izpaužas gan kā piegāžu sadārdzināšanās un kavēšanās, gan produkcijas pasūtītāju vai izejmateriālu ražotāju dīkstāves, kā arī pieprasījuma kritums.

1. ceturkšņa faktiskajos datos, iespējams, vēl nebūs vērojamas krasas privātā patēriņa pārmaiņas, ko nosaka gan ierobežojumu ieviešanas brīdis (tuvu ceturkšņa beigām), gan vēl tikai pakāpenisks nodarbinātības kritums, kā arī iespēja izmantot uzkrājumus. Tikmēr patēriņa neiespējamība (apturētu aktivitāšu un pārvietošanās ierobežojumu dēļ), kā arī piesardzība tēriņos (ekonomiskā noskaņojuma pasliktināšanās un ienākumu sarukuma dēļ) spilgtāk būs redzama 2. ceturkšņa datos. Salīdzinoši nozīmīgākas nelabvēlīgās pārmaiņas jau pirmajā ceturksnī, visticamāk, atspoguļosies pakalpojumu eksportā (jomās, kuras tieši atkarīgas no pārvietošanās ierobežojumiem), bet investīciju lēmumu atlikšana parādīsies ar nelielu laika nobīdi, jo iesāktie projekti vēl lielā mērā tika īstenoti.

Tas, vai Covid-19 pārvarēšanas posmā IKP kritumu nomainīs straujš kāpums, būs atkarīgs gan no pandēmijas globālā rakstura, gan izejas stratēģijas no ārkārtējās situācijas, gan sabiedrības pielāgošanās. Valdības īstenoto atbalsta pasākumu mērķis ir pēc iespējas strauja tautsaimniecības atgūšanās, tomēr mēs neesam izolēti. Pat, ja iekšzemē slimības izplatība tiktu drīz un sekmīgi apturēta, daudzu uzņēmumu darbība arvien būs atkarīga no pieprasījuma tirdzniecības partnervalstīs, kā arī starpvalstu pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas. Tāpat būs vajadzīgs laiks, lai pēc ierobežojumu mīkstināšanas iekšzemē darbību atsāktu dīkstāvē esošie uzņēmumi vai arī – slēgtos uzņēmumus aizstātu jauni.