Tekošā konta pārpalikums pieaug, ieplūstot ES fondiem

2011. gada maijā Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums palielinājās līdz 56.5 milj. latu, ko galvenokārt noteica saņemto ES fondu līdzekļu ieplūde.

Ārējās tirdzniecības plūsmas maijā pieauga. Importam mēneša laikā palielinoties nedaudz straujāk par eksportu, preču tirdzniecības deficīts palielinājās par nedaudz vairāk nekā 20 milj. latu. Braucienu pakalpojumu eksporta un importa sezonālais pieaugums bija līdzvērtīgs, bet pārējo pakalpojumu, tai skaitā pārvadājumu pakalpojumu importam augot nedaudz straujāk nekā eksportam, pakalpojumu tirdzniecības pozitīvais saldo samazinājās līdz 57.5 milj. latu. Tas nekompensēja preču tirdzniecības deficītu, tāpēc kopējās ārējās tirdzniecības saldo šajā mēnesī bija negatīvs (20.7 milj. latu).

Par ārvalstu tiešo investoru uzņēmumu veiksmīgu darbību Latvijā liecina būtiska dividenžu izmaksa maijā (dividenžu izmaksa ir tipiska tuvākajos mēnešos pēc gada pārskatu sagatavošanas). Tādējādi saruka reinvestētās peļņas daļa. Nelielu ienākumu konta pārpalikumu veidoja galvenokārt saņemtā atlīdzība nodarbinātajiem.

Kapitāla kontā vēl arvien tika reģistrēts samērā neliels (4.4 milj. latu) saņemto Kohēzijas fonda līdzekļu apjoms. Finanšu konta saldo maijā bija negatīvs (-21.1 milj. latu), un galvenās aizplūdes tajā radīja kredītiestāžu saistību samazināšanās. Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā pieauga par 31.2 milj. latu, tostarp pozitīvi vērtējama to palielināšanās Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā par 41.2 milj. latu, kas ir vairāk nekā vidēji mēnesī laikā no janvāra līdz aprīlim. Tomēr, kā minēts, ĀTI pieaugumu reinvestētās peļņas veidā mazināja dividenžu izmaksas.

Kopējās preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības bilances uzlabojums 2011. gadā nav gaidāms, un tā varētu saglabāties tuvu sabalansētam stāvoklim. Piemēram, indeksi Baltic Dry un Harpex, kas raksturo starptautiskās tirdzniecības intensitāti jūras pārvadājumos, attiecīgi saglabājas zemā līmenī kopš jūnija un samazinās kopš marta nogales. Jaunākie dati par PMI[1] liecina par rūpnieciskās ražošanas un pakalpojumu nozaru izaugsmes palēninājumu vairākās attīstītajās valstīs, kas ir Latvijas nozīmīgāko tirdzniecības partnervalstu vidū, tostarp Eirozonā un Lielbritānijā. Ienākumu gūšanai no ārējās tirdzniecības arvien svarīgāka ir uzņēmumu inovatīva darbība un jaunu tirgu apguve, tomēr investīciju aktivitāte aug lēni. Par to, ka Latvijas uzņēmumi neplāno būtiski palielināt ražošanas kapacitāti, liecina arī to piesardzīgais konfidences rādītāju vērtējums, zemā kreditēšanas aktivitāte iekšzemē un mērens uzņēmumu ārējo saistību kāpums.

Latvijas maksājumu bilances dati