Tekošā konta pārpalikumu februārī nosaka pārvedumu apjoms

Šī gada februārī tāpat kā janvārī bija vērojams tekošā konta pārpalikums, un tas sasniedza 19.7 milj. latu. 

Pasaules cenu ietekme uz Latvijas ārējās tirdzniecības plūsmām nav simetriska atšķirīgās Latvijas preču importa un eksporta struktūras dēļ. Preču eksporta vērtība turpina palielināties (februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tā pieauga par 3.2%), bet preču importa vērtība šobrīd aug straujāk, atspoguļojot ražošanā būtisko starppatēriņa preču un energoresursu importu un šo preču cenu kāpumu pasaulē. Nerezidentiem sniegto pakalpojumu vērtība februārī salīdzinājumā ar janvāri saruka, un kritums bija vērojams galvenokārt tādās pakalpojumu grupās kā finanšu pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi. Tikmēr pakalpojumu importu, tieši otrādi, palielināja saņemto finanšu pakalpojumu vērtības kāpums. Kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance bija negatīva (‑16.7 milj. latu). 

Banku sektors februārī darbojās ar nelielu peļņu, un ienākumu konta pozitīvais saldo februārī bija samērā neliels (2.4 miljoni latu). Tādējādi salīdzinājumā ar janvāri tekošā konta pārpalikumu būtiski palielināja kārtējo pārvedumu pieaugums. Piemēram, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda līdzekļi Latvijā tika saņemti 46.5 miljonu latu apmērā. 

Finanšu konta negatīvais saldo februārī bija 35.1 milj. latu. Turpināja samazināties banku sektora saistības, jauni valdības aizņēmumi netika izdarīti, un nozīmīgas tiešo investīciju aktivitātes februārī nebija vērojamas. Publiski pieejamie paziņojumi par nodomiem investēt ražošanas jaudu palielināšanā vai jaunu ražotņu radīšanā atspoguļo nelielu optimismu, kas vērojams arī konfidences rādītāju uzlabojumā. Tomēr ārējās tirdzniecības darījumu aktivitāte tuvākajā laikā varētu nedaudz mazināties, uz ko norāda, piemēram, vairākās ES valstīs veicamo konsolidācijas pasākumu plāni, kā arī neskaidrība par Tuvo Austrumu konfliktu apmēru un tālākiem risinājumiem. Tas ierobežo gan ārējā pieprasījuma apmēru, gan rada spiedienu uz globālo cenu līmeni.

Latvijas maksājumu bilances dati