Tekošais konts uzrāda ekonomikas stabilizāciju, bet riski pastāv

Saskaņā ar operatīvajiem datiem 2009. gadā tekošā konta pārpalikums sasniedzis 8.8% no IKP. 2009. gada 4. ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 9.7% no IKP, bet preču un pakalpojumu eksporta pārsvars pār importu sasniedza 2.5% no IKP.* Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai šī ir ļoti būtiska ekonomikas stabilizācijas pazīme – proti, tas, ka ārvalstu valūtu ar eksportu nopelnām vairāk nekā tērējam importam. Skatoties detalizētāk, saglabājas preču eksporta pieauguma tendence, taču samazinās pakalpojumu eksporta apjomi, ko nosaka gan asā starpvalstu konkurence par kravu pārvadājumiem, gan mazs ceļojumu pakalpojumu eksports zema ārvalstu pieprasījuma ietekmē. Uz kopējo importu palielinoša ietekme bijusi augošam starppatēriņa preču importam, savukārt vājas iekšzemes aktivitātes un iedzīvotāju patēriņa krituma dēļ joprojām zems ir pakalpojumu, tajā skaitā ceļojumu, imports. Ienākumu konta pārpalikums bija mazāks nekā iepriekšējos ceturkšņos, jo decembra mēnesī bija salīdzinoši zemi tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi un tika izmaksātas dividendes.

4. ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā sasniedza 193 miljonus latu jeb 5.8% no IKP, jo privātais sektors turpināja ieguldīt uzņēmumu pamatkapitālā; vienlaicīgi samazinājās arī ārvalstu investoru zaudējumi Latvijā.** Decembrī, kā arī 4. ceturksnī kopumā bankas piesaistīja līdzekļus gan no vietējām, gan ārzemju mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tajā pašā laikā samazinājās saistības pret ārvalstu bankām un pieauga īstermiņa ārvalstu aktīvi, kamēr iekšzemē izsniegto kredītu atlikums turpināja sarukt.

2010. gadā Latvijas Banka prognozē lielāku tekošā konta pārpalikumu (11.3% no IKP) un kopējā eksporta pārsvaru pār importu (4.8% no IKP), un tieši pirmajā ceturksnī kopā ar sagaidāmo eksporta rādītāju uzlabošanos gaidāms straujš šo rādītāju pieaugums sezonālu faktoru ietekmē. Tomēr pēdējos mēnešos iezīmējušies vairāki lejupvērsti riski attiecībā uz kopējo gada dinamiku: gausāks tirdzniecības partnervalstu importa atgūšanās temps un aizvien asāka konkurence par kravu pārvadājumiem, kā arī mazāki tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi (kam būtu samazinoša ietekme uz ienākumu kontu) .

Pēdējie dati parāda, ka brīvas kapitāla plūsmas apstākļos svarīgi, lai investoriem būtu pārliecība, ka nav gaidāmi lieki ar ekonomikas politiku saistīti riski. Tādēļ bez jau esošajām ekonomikas stabilizācijas iezīmēm nepieciešami arī skaidri apliecinājumi, ka nav gaidāmas neplānotas un straujas pārmaiņas, piemēram, nodokļu politikā.

* Aprēķinos izmantota Latvijas Bankas IKP prognoze.

**Detalizētāks tiešo investīciju dalījums pa tautsaimniecības sektoriem būs zināms pēc Latvijas maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances rādītāju publikācijas šā gada 5. martā.