Tekošo kontu jūnijā atbalsta pozitīvās tendences pakalpojumu tirdzniecībā

Jūnijā, pieaugot ārvalstu tiešo investoru uzņēmumu reinvestētajai peļņai un investīciju preču iepirkuma darījumu rezultātā pasliktinoties preču tirdzniecības bilancei, tekošā konta saldo bija negatīvs (-61.9 milj. latu). Tomēr 2011. gada 2. ceturksnī un pirmajā pusgadā, pēc mēnešu datiem, tekošā konta saldo bija pozitīvs. Pirmajā pusgadā tas varētu būt līdzvērtīgs 1.4% no prognozētā IKP. (Latvijas maksājumu bilances 2. ceturkšņa datu publikācija gaidāma 2. septembrī.)

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie ārējās tirdzniecības operatīvie dati jūnijā jau uzrāda nepatīkamas tendences koksnes, metālu, kā arī mehānismu un mehānisko ierīču eksportā, samazinoties ārējam pieprasījumam, kā arī norāda uz starppatēriņa preču importa kritumu. Saskaņā ar maksājumu bilances metodoloģiju preču tirdzniecības bilances negatīvo saldo palielina atsevišķi Latvijas uzņēmumu veiktie investīciju preču iegādes darījumi.

Pakalpojumu tirdzniecības saldo bija pozitīvs un jūnijā sasniedza 78.8 milj. latu, kas ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim, kopš vispār pieejami Latvijas maksājumu bilances dati. Jūnijā salīdzinājumā ar maiju pakalpojumu imports būtiski nemainījās, tādējādi gandrīz visu pakalpojumu tirdzniecības bilances uzlabojumu (21.3 milj. latu mēneša laikā) noteica pakalpojumu eksporta pieaugums (galvenokārt – pārvadājumu pakalpojumu grupās).

Ienākumu konta negatīvo saldo noteica ievērojams ārvalstu tiešo investoru uzņēmumu reinvestētās peļņas pieaugums; iepriekšējā mēnesī šajā kontā tika reģistrētas visai nozīmīgas dividenžu izmaksas.

Sarūkot subsīdijām par ražojumiem un citu ES fondu līdzekļu ieplūdēm, kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo jūnijā samazinājās līdz 25.5 milj. latu. Tikmēr kapitāla kontā nedaudz palielinājās ES fondu līdzekļu ieplūde, pārsniedzot 10 milj. latu mēneša laikā.

Pozitīvo finanšu konta saldo (43.6 milj. latu) noteica gan ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde (75.4 milj. latu, kas ir labākais viena mēneša rādītājs pusotra gada laikā), gan portfeļieguldījumu pieaugums. Kredītiestādes jūnijā turpināja atmaksāt īstermiņa saistības (starpbanku īstermiņa noguldījumi), bet palielināja ilgtermiņa saistības (starpbanku ilgtermiņa noguldījumi Latvijas komercbankās).

Pakalpojumu tirdzniecības dati nenorāda uz negatīvu ietekmi, ko pārvadājumiem un citiem pakalpojumiem varētu būt radījušas Baltkrievijas ekonomiskās problēmas. Tomēr tuvāko mēnešu pakalpojumu tirdzniecības attīstība jāvērtē piesardzīgi, ko lielā mērā nosaka konjunktūras pasliktināšanās preču tirgū.

Investīciju piesaiste neapšaubāmi būs atkarīga no tā, vai Latvija, demonstrējot stabilu, saprotamu tālāko ekonomisko politiku, spēs izmantot izdevību un piesaistīt to investoru uzmanību, kas pašlaik nogaida situācijas atrisināšanos pasaules finanšu tirgos un atliek investīciju lēmumus valstīs, kuru tautsaimniecībā parādās stagnācijas pazīmes.