Tirdzniecības pulss - stabils, imunitāte – laba

Jau kopš gada sākuma mazumtirdzniecība demonstrē stabilu pārmaiņu ritmu gluži kā kardiogramma – kāpums janvārī, kritums februārī, kāpums martā, kritums aprīlī. Šodien tika publicēti maija dati un tie atkal uzrāda kāpumu - mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 2.6% (salīdzināmās cenās, sezonāli izlīdzināti dati). Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju tirdzniecība augusi par 8.0% - tātad gada pieauguma tempi saglabājas augsti.

Šāds svārstīgums mēneša griezumā ir Latvijai ar tās salīdzinoši nelielo patēriņa apjomu raksturīgs, un mazumtirdzniecības apgrozījums nedaudz pārsniedz līmeni pērnā gada nogalē, tātad varam runāt par stabilu tirdzniecības asinsrites pulsāciju normas robežās. Vāja ārējā pieprasījuma apstākļos imunitāti Latvijas tautsaimniecībai palīdz nodrošināt iekšējais patēriņš, ko arī labi atspoguļo mazumtirdzniecība un privātā patēriņa dinamika. 1. ceturksnī privātais patēriņš kļuva par galveno noteicēju tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanā, atstājot eksportam otro vietu.

Stabila iekšējā patēriņa loma saglabāsies arī turpmākajos mēnešos, vismaz jūnija datos nevajadzētu parādīties pārsteigumiem – nodokļu iekasēšana pildās nedaudz virs plānotā, arī patērētāju un uzņēmēju noskaņojums saglabā stabilitāti. Vakar Eiropas Komisijas publiskotie jūnija aptauju dati rāda, ka Latvijas patērētāju noskaņojums jūnijā ir palielinājies par 1.1 punktu (maijā vērojām kritumu tādā pašā apmērā). Savukārt tirgotāju noskaņojums ir pasliktinājies par 1.3 punktiem (maijā uzlabojās par 2.1 punktu). Tātad - stabila viļņošanās.

Iekšējais patēriņš nevar uzturēt stipru imunitāti ilgstoši, tāpēc laba ziņa ir situācijas uzlabošanās signāli Eiropas valstīs. Eiropas valstu kopējais ekonomikas sentimenta indekss uzlabojas divus mēnešus pēc kārtas un sliktas ziņas izskan arvien mazāk. Un, lai gan nevar izslēgt, ka tuvākajos mēnešos Latviju var negatīvi ietekmēt negatīvu scenāriju attīstība ārpus Eiropas, tomēr krīzes satricinājumu pārvarēšana padarījusi mūsu ekonomikas un finanšu struktūru stiprāku. Līdz ar to var prognozēt, ka arī turpmākajos gada mēnešos tirdzniecības un patēriņa labā izaugsme ļaus kompensēt bremzēšanos rūpniecības sektorā.