Turpinās straujš eksporta pieaugums, aug arī imports

Latvijas ārējās tirdzniecības maija dati liecina, ka eksports gada laikā pieaudzis par aptuveni trešdaļu. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, visvairāk gada pieaugumu ietekmēja koka eksports, taču ievērojami kāpis arī metālu un citu nozīmīgāko preču grupu eksports.

Uz tālāku eksporta izaugsmi maijā norādīja gan rūpniecības dati, gan Eiropas Komisijas publicēto uzņēmēju aptauju rezultāti. Taču jūnija aptaujās uzņēmēji vairs nebija tik optimistiski, un atsevišķu ES valstu valdību finanšu problēmas un budžeta tēriņu samazināšana turpmāk var negatīvi iespaidot eksporta pieprasījumu. Šādos apstākļos lielāku nozīmi var iegūt paplašinātās eksporta kredītu garantiju iespējas, kas kopš jūlija attiecinātas arī uz eksportu uz ES un OECD valstīm.

Konkurētspējas uzlabošanās, par ko liecina reālo efektīvo valūtas kursu un eksporta tirgus daļu dinamika, var būt pamatā tālākam eksporta pieaugumam arī mazāka ārējā pieprasījuma apstākļos. Tomēr jāņem vērā, ka zemāku izmaksu pozitīvo ietekmi var kavēt kvalificēta darbaspēka trūkums, uz ko sāk norādīt ražotāji. Lai gan šo iemeslu, kā arī bāzes efekta dēļ 2. pusgadā eksporta gada pieaugums var samazināties, gadā kopumā gaidāms eksporta pieaugums, kas rakstāms ar divciparu skaitli.

Imports gada laikā audzis par aptuveni ceturto daļu, kāpjot izejvielu (arī ražošanai nepieciešamo), kā arī ilglietošanas preču importam. Pēdējā kāpums skaidrojums ar to, ka lēnām pieaug iedzīvotāju drošība par nākotnes ienākumiem.

Rīt Latvijas Banka publicēs datus par tekošā konta stāvokli maijā, kas atspoguļo kopējo eksporta un importa - kā preču, tā pakalpojumu - attiecību. Preču importa pārsvars pār eksportu maijā - atšķirībā no iepriekšējos  mēnešos novērotā - bija tikai nedaudz mazāks nekā atbilstošajā periodā pērn.