Turpmākā mazumtirdzniecības apgrozījuma attīstība atkarīga no mājsaimniecību redzējuma

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētajiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums š.g. novembrī pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 0.2% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem).

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums pieaudzis par 0.9%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apjoma kritums bijis 1.3% apmērā. Savukārt pēc darba dienu skaita izlīdzinātais gada pieaugums palielinājās līdz 8.1%. Iekļaujot automobiļu pārdošanas datus (CSP datos tā nav iekļauta), mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī salīdzinājumā ar oktobri ir pieaudzis par 1.4% un gada laikā par 17.4%.

Uz iespējamu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu jau iepriekš norādīja Eiropas Komisijas apkopotie konfidences indikatori. Novembrī tirdzniecības konfidences indikators salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 1.8 procentu punktiem, bet patērētāju konfidences līmenis pieauga pat par 4.4 procentpunktiem, straujāk uzlabojoties patērētāju redzējumam gan par ekonomisko situāciju pašlaik un nākotnē, gan par personīgo finanšu stāvokli. Novembrī CSDD pirmo reizi reģistrēto automobiļu skaits  vairāk nekā divas reizes pārsniedza iepriekšējā gada novembrī reģistrēto automobiļu skaitu, un tieši automobiļu pārdošana veido lielāko devumu mazumtirdzniecības gada pieaugumā. Tas, iespējams, ir skaidrojams ar to, ka daļa mājsaimniecību ar stabilu ienākumu līmeni krīzes laika nedrošības dēļ bija atlikusi lielo pirkumu veikšanu uz nākotni, tā vietā veidojot uzkrājumus, ko pašlaik, pakāpeniski uzlabojoties situācijai tautsaimniecībā, atļaujas tērēt, iegādājoties ilgtermiņa preces. Pēdējos gada mēnešos šo efektu vēl pastiprina arī plānotā PVN likmes palielināšana no 2011. gada 1. janvāra – proti, mājsaimniecības cenšas neatlikt lielāku pirkumu iegādi uz nākamo gadu.

Minētie faktori var ietekmēt mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamiku tuvākajos mēnešos. Proti, šī gada otrās puses mazumtirdzniecības uzrāviens, kas balstījies uz ilglietošanas preču iegādi, nākamgad var mazināties, tirdzniecībai turpinot attīstību mērenākā tempā. To noteiks pakāpenisks nodarbinātības un iedzīvotāju ienākumu pieaugums, un korekcijas ieviesīs arī iedzīvotāju noskaņojuma pārmaiņas.

Runājot par vidējā termiņa tirdzniecības nozares attīstības perspektīvām, to vistiešāk ietekmējošais faktors ir mājsaimniecību rīcībā esošais ienākumu apjoms un patērētāju drošība par nākotni. Pēdējā laika tendence darba tirgū liecina par mājsaimniecību ienākumu stabilizēšanos un pat nelielu pieaugumu – pakāpeniski samazinās bezdarba līmenis un palielinās tautsaimniecības vidējā alga. Taču uzreiz jāpiezīmē, ka Eiropas Komisijas konfidences apsekojumos patērētāju skatījums uz saviem ieņēmumiem nākotnē būtisku neuzlabojas. Tas, iespējams, ir saistīts ar negatīvās informācijas fonu – budžeta konsolidācijas pasākumu apspriešanu, kā arī Īrijas un visas eiro zonas problēmām. Tas savukārt rada nedrošību patērētājos un veicina tieksmi uzkrāt līdzekļus nākotnei. Attiecīgi mazumtirdzniecība gūs pozitīvu impulsu tad, kad atjaunosies pozitīvs mājsaimniecību redzējums par saviem nākotnes ieņēmumiem un cilvēki sāks vairāk tērēt to rīcībā esošos uzkrājumus.

Vēl viens faktors, kas var ietekmēt patēriņu vidējā termiņā, ir pakāpenisks patēriņa kredītu pieejamības pieaugums. Pēdējos mēnešos vairākas komercbankas ir atsākušas patēriņa kredītu izsniegšanu. Lai arī banku izvirzītās prasības pret potenciālajiem kredītņēmējiem ir salīdzinoši stingras, šī pieejas maiņa var radīt pozitīvu ietekmi uz atsevišķiem mazumtirdzniecības segmentiem.