Tuvojoties gada nogalei, noguldījumi aug straujāk
Novembrī kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu mēneša kāpums pirmo reizi šogad pārsniedza 100 milj. eiro, tostarp jau sesto mēnesi pēc kārtas auga mājsaimniecību noguldījumi. Savukārt kopējais banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms nedaudz samazinājās, jo saruka mājsaimniecībām, bet nedaudz auga nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie kredīti.
Augot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumu atlikumam, kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms novembrī palielinājās par 1.4%. Augstāka bāze – pērnā gada novembrī eiro ieviešanas gaidās strauji augošie noguldījumi gan mazināja iekšzemes noguldījumu gada kāpuma tempu (līdz 7.9%, t.sk. mājsaimniecību noguldījumiem līdz 12.1% un nefinanšu uzņēmumu noguldījumiem – līdz 3.2%).
Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs novembrī palielinājās par 1.7%, noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 2.0% un noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem - par 1.0%. Noguldījumu kāpuma iespaidu papildināja arī neliels skaidrās naudas daudzuma apgrozībā pieaugums līdz ar to kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija pozitīva.
Banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa samazinājumu novembrī par 0.1% galvenokārt noteica kredītu norakstīšana un pārklasifikācija, savukārt nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums pieauga par 0.1%, bet mājokļa kredīti saruka lēnāk nekā oktobrī – vien par 0.3%. Kredītu gada samazinājuma temps novembrī bija 5.5%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem 6.7%, mājokļa kredītiem 7.2% un patēriņa kredītiem 4.1%.
Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)
Avots: Latvijas Banka
Eksporta ieņēmumu palielināšanās un mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums varētu tuvākajos mēnešos palielināt uzņēmēju noguldījumus bankās, tomēr 2015. gadā tautsaimniecības kāpuma palēnināšanās riski neļauj cerēt uz būtisku uzņēmumu noguldījumu pieaugumu. Savukārt piesardzība tēriņos palielinās mājsaimniecību uzkrājumus un līdz ar to arī kopējo noguldījumu apjomu. Ģeopolitiskā spriedze un ar Krievijas rubļa kursa kritumu saistītā nenoteiktība par eksporta iespējām ne tikai uz pašu Krieviju, bet arī tās tirdzniecības partnervalstīm, tostarp ES valstīm, ir aktuālākie no faktoriem, kas nākamajā gadā ierobežos vērā ņemamu kreditēšanas atkopšanos.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa