Tuvošanās eiro zonai mazina skaidrās naudas izplatību

Maijā pirmo reizi kopš iepriekšējā gada augusta nedaudz pieauga kredītiestāžu kopējais iekšzemes kredītu portfelis – tas notika, salīdzinoši strauji augot uzņēmumu īstermiņa kreditēšanai. Vienlaikus mēreni saruka kredītiestāžu piesaistītie noguldījumi, turpināja mazināties skaidrās naudas pieprasījums un līdz ar to kritās arī kopējais naudas piedāvājums.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, maijā samazinājās par 0.3%, savukārt tā gada pieauguma temps nemainījās, veidojot 4.2%. Līdzīgi kā aprīlī, pieauga iekšzemes noguldījumi uz nakti un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, bet turpināja sarukt noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem. Arī maijā, kļūstot skaidrākai virzībai pretī eiro, uzņēmumi un iedzīvotāji turpināja mazināt latu skaidrās naudas uzkrājumus - skaidrās naudas apjoms apgrozībā saruka par 1.3% un maija beigās par 2.8% atpalika no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa.

Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumi maijā palielinājās par 1.6 miljoniem latu, savukārt nefinanšu uzņēmumu noguldījumi saruka par 7.3 miljoniem latu. Norēķinu kontu atlikumu (pieprasījuma noguldījumu) kāpums turpinājās gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā, to veicinot skaidrās naudas samazinājumam apgrozībā un augošajam ieņēmumu līmenim. Savukārt termiņoguldījumu samazinājums varētu būt saistīts ar iepriekšējo periodu uzkrājumu izmantošanu ilglietošanas preču iegādei, kā arī importa darījumu apmaksai.

Maijā uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 0.7%, bet mājsaimniecību kredītportfelis turpināja lēni samazināties. Savukārt gada skatījumā uzņēmumu kredītportfelis vairs tikai par 1.5% atpalika no pērnā gada maija līmeņa, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās līdz 7.8%.

Naudas piedāvājuma samazinājums maijā jau norāda uz iespējamu ārējā pieprasījuma dinamikas ietekmi, kas turpmāk varētu pastiprināties. Skaidrās naudas pieprasījuma sarukumu, domājams, pastiprinās Eiropas Komisijas (EK) atzinums par Latvijas gatavību pievienoties eiro zonai, apstiprinot, ka laiks iespējami ērtākai latu skaidrās naudas uzkrājumu pārveidei. Tomēr augošo ieņēmumu stimulētais iekšzemes pieprasījums varētu kompensēt ārējā pieprasījuma iespaidu, kopumā naudas piedāvājumu tuvākajos mēnešos saglabājot tuvu esošajam līmenim. Tautsaimniecības attīstībai pozitīva ziņa ir kreditēšanas krituma apstāšanās uzņēmējdarbības sektorā, tādēļ jau pārskatāmā nākotnē varam gaidīt uzņēmumu kreditēšanas nozīmīgāku izaugsmi. Tādi makroekonomiskās situācijas stabilitāti pasvītrojoši faktori kā EK pozitīvais atzinums par Latvijas gatavību ieviest eiro, saņemtais uzaicinājums sākt sarunas par pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai OECD, kā arī aģentūras Standard & Poor's paaugstinātais Latvijas kredītreitings pakāpeniski varētu padarīt kredītus pieejamākus plašākam uzņēmēju un vēlāk arī mājsaimniecību lokam.