Uzkrājumi bankās pieaug

Latvijas tautsaimniecības stabilais kāpums paver iespēju veidot plašākus uzkrājumus savos banku kontos gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām. Strauja atlīdzības nodarbinātajiem pieauguma apstākļos aug gan patēriņš, gan noguldījumi bankās. Iekšzemes noguldījumi palielinājušies jau piecus mēnešus pēc kārtas, bet to gada pieauguma temps (7.5%) februārī bija augstākais kopš 2016. gada. Savukārt kreditēšanā būtisku pārmaiņu nebija.

Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps februārī sasniedza 9.9% mājsaimniecību un 4.1% nefinanšu uzņēmumu noguldījumiem. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 februārī pieauga, palielinoties gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti, gan noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem, gan arī noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (gada pārmaiņu temps attiecīgi 11.9%, 17.9% un -0.1%).

Mēreni samazinoties nefinanšu sabiedrību un nemainoties mājsaimniecību kredītportfelim, iekšzemes kredītu atlikums februārī saruka par 0.4%, tostarp kredīti nefinanšu uzņēmumiem par 0.9% un patēriņa kredīti mājsaimniecībām par 0.7%. Vienīgais segments, kurā jau septīto mēnesi pēc kārtas bija vērojams neliels kāpums, bija mājokļa kredīti. Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps pasliktinājās par 0.4 procentu punktiem līdz -4.1%. Kredītiem nefinanšu uzņēmumiem tas veidoja -4.9% un kredītiem mājsaimniecībām -5.0%. Izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps visos sektoros saglabājās pozitīvs - attiecīgi 1.4%, 1.1% un 0.5%.

Izsniegto iekšzemes kredītu un piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)

* Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas banku sektorā.

Tuvākajā laikā noguldījumu atlikumu varētu palielināt valdības iecerētie pasākumi skaidrās naudas izmantošanas ierobežošanai, savukārt ārējās vides riski un izaugsmes palēnināšanās gaidas joprojām bremzēs kredītportfeļa palielināšanos.