Uzlabojums darba tirgū – stabils

Līdzīgi pieredzējušam virves dejotājam, Latvijas tautsaimniecība saglabā makroekonomisko līdzsvaru. Bezdarbs (2. ceturksnī – 10.7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) ir tuvu tā dabiskajam līmenim. Šajos apstākļos pakāpeniski un ilgtspējīgi samazināt bezdarbu var tikai ar struktūrpolitikas līdzekļiem, t. sk., efektīvi īstenojot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, nevis stimulējot pieprasījumu.

Kvalitatīva izglītība joprojām ir galvenais sociālais lifts un apdrošinājums pret bezdarbu. Pat spriežot tikai pēc izglītības diploma esamības (kas ne vienmēr atspoguļo cilvēka prasmes), augstāko izglītību ieguvušo vidū bezdarbs (5.7%) ir uz pusi zemāks nekā vidējo vai arodizglītību ieguvušajiem, un četras reizes zemāks nekā tikai pamatizglītību saņēmušajiem.

Nodarbinātības kāpums 2014. gadā strauji saruka (2. ceturksnī nodarbināto skaits bija gandrīz tāds pats kā pirms gada). Šādas norises tika prognozētas iepriekš, un galvenokārt ir saistītas ar bezdarba cikliskās komponentes izsīkumu. Valsts ieņēmumu dienesta dati norāda, ka nodarbinātības kāpums lielākoties notiek uz pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju rēķina. Arī turpmāk nodarbinātības kāpumu kavēs demogrāfiskās norises – iedzīvotāju skaita un darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvara samazinājums. Bezdarba cikliskās komponentes izsīkums, kā arī lēnāka ekonomikas izaugsme, nozīmē, ka turpmāk bezdarbs nesamazināsies (un nodarbinātība nepieaugs) tik strauji kā 2010.–2013. gadā. Arī iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū (nodarbinātie un darba meklētāji) patlaban ir tuva vēsturiski augstākajam līmenim, un tās straujam pieaugumam pamata nav.

Bezdarba līmenis Latvijā ir līdzīgs eiro zonas vidējām rādītājam, tomēr dabiskais bezdarbs Latvijā ir nedaudz augstāks. Tas galvenokārt ir būtisku makroekonomisko šoku (1991., 1998., 2009. gadā) sekas. Bezdarba cikliskā komponente, kas Latvijā jau ir izsmelta, eiro zonā kopumā vēl joprojām ir pozitīva, bet krītoša. Pēdējos mēnešos bezdarba līmeņa kritums kļuva skaidri redzams arī valstīs ar augstāko bezdarbu – Spānijā, Grieķijā, Kiprā un Portugālē.