Uzņēmēju kreditēšana atkal aktivizējas

Maijā Latvijas iekšzemes kredītportfelis pieauga trešo mēnesi pēc kārtas, kredītu mēneša kāpuma tempam sasniedzot 1.1% (labākais rādītājs kopš 2017. gada rudens), bet kredīti nefinanšu sabiedrībām auga vēl straujāk – par 1.9%. Tāpat kā aprīlī, noguldījumi pieauga vien mājsaimniecību sektorā, bet uzņēmumu noguldījumi un noguldījumu kopapjoms saruka.

Maijā, augot gan nefinanšu sabiedrībām, gan finanšu iestādēm, gan arī mājsaimniecībām izsniegto (gan mājokļa, gan patēriņa) kredītu atlikumam, iekšzemes kredītportfeļa gada pārmaiņu temps uzlabojās līdz -2.2%, bet, izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pieauguma temps sasniedza +3.6%. Vairākām bankām būtiski palielinot nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu portfeli, tā gada pārmaiņu temps sasniedza -0.5%, kamēr kredītiem mājsaimniecībām saglabājās negatīvāks rādītājs (-4.8%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, attiecīgi +5.8% un +0.8%). Maijā salīdzinājumā ar aprīli uzlabojās gan nefinanšu uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu rādītājs, un šā gada pirmajos piecos mēnešos jauno kredītu kopapjoma rādītājs apsteidza pērnā gada atbilstošā perioda apjomu par 9.5%.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi maijā saruka par 1.1%, tomēr noguldījumu gada pieauguma temps pieauga līdz 7.1%. Noguldījumu samazinājumu galvenokārt noteica ikgadējā valsts uzņēmumu veiktā dividenžu iemaksa budžetā, samazinot nefinanšu uzņēmumu noguldījumu atlikumu par 5.2%, lai gan šo noguldījumu gada kāpuma temps pieauga līdz 2.6%. Joprojām nemainīga saglabājās mājsaimniecību noguldījumu kāpuma tendence – mēneša laikā tie auga par 0.6% (gada kāpuma temps 9.5%). Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 mazliet saruka, nedaudz samazinoties eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti. Savukārt pieauga noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem un ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (M3 gada kāpuma temps maijā pieauga līdz 14.2%; noguldījumu bija attiecīgi 16.9%, 5.7% un 1.3%).

Izsniegto iekšzemes kredītu un piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)

* Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas banku sektorā.

Lai gan maijā kredītu pieaugums turpinājās un uzņēmējdarbības sektorā pat paātrinājās, kredītportfelim, visticamāk, investīciju finansēšanas iespaidā pārsvarā augot vidēja un ilgtermiņa aizdevumu segmentā, ekonomiskā sentimenta indekss Latvijā joprojām būtiski neuzlabojas, bet Eiropas Savienībā un eiro zonā jūnijā tas ir pat pasliktinājies. Līdz ar to gan iekšējie, gan ārējie faktori kreditēšanas straujāku kāpumu tuvākajā nākotnē nevarētu veicināt. Tā kā Latvijā sarucis arī patērētāju noskaņojums, samazinoties plāniem tuvākā gada laikā veikt lielus pirkumus un piesardzīgāk raugoties uz gaidāmo finansiālo situāciju, varētu palēnināties jau ilgāku laiku stabilā mājsaimniecību kreditēšanas izaugsme.