Uzņēmumu kreditēšanā joprojām bēgums

Pēc neliela stabilitātes perioda aprīlī atkal samazinājās iekšzemes kredītportfelis – tas notika atsevišķu lielu nefinanšu uzņēmumiem izsniegtu kredītu atmaksas rezultātā, kamēr mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums saglabājās gandrīz nemainīgs. Iekšzemes noguldījumus būtiski palielināja gan uzņēmēji, gan arī mājsaimniecības, un to gada pieauguma temps pieauga par 1.2 procentu punktiem līdz 4.9%.

Iekšzemes kredītportfeļa gada samazinājuma temps aprīlī bija 3.6%, nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa gada sarukuma rādītājam sasniedzot 10.2% (pat izslēdzot Nordea bankas kredītportfeļa daļas nodošanas mātes bankai ietekmi, nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu gada pārmaiņu temps atkal kļuvis negatīvs). Mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu rādītājs aprīlī mazliet uzlabojās (līdz -1.0%), nemainoties mājokļa, bet nedaudz augot patēriņa kreditēšanai. No jauna izsniegto mājokļa un patēriņa kredītu apjoms aprīlī bija nedaudz lielāks kā martā, toties nefinanšu sabiedrībām jauno kredītu izsniegts par trešdaļu mazāk.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi aprīlī palielinājās par 1.7%, t.sk. nefinanšu uzņēmumu noguldījumi - par 3.7% un mājsaimniecību noguldījumi - par 1.0% (gada kāpuma temps attiecīgi 7.7% un 7.8%).

Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 aprīlī pieauga par 1.2%, tā gada kāpuma tempam veidojot 4.3%. Mēneša laikā auga gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetāro finanšu iestāžu veiktie noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem (par 7.3%), gan noguldījumi uz nakti (par 0.7%), bet nedaudz saruka noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (par 0.5%).

Izsniegto iekšzemes kredītu gada pārmaiņas (%)

* Salīdzināšanai kopš 2017. gada septembra izņemts vienreizējais efekts saistībā ar Nordea bankas kredītportfeļa daļas nodošanu mātes bankai.

Lai gan tautsaimniecībā pārliecinoša izaugsme pagaidām turpinās arī bez būtiskiem jauniem kredītieguldījumiem, nesenie notikumi finanšu sektorā, kā arī mazāk optimistiski signāli no ārējās vides liecina, ka jau tuvākajā nākotnē kāpums varētu palēnināties. Ņemot vērā, ka aizvien aktuālāka kļūst arī nepietiekamo jaudu un līdz ar to investīciju nepieciešamības problēma, bet vidējā termiņā – neskaidrība ar Eiropas Savienības fondu pieejamību nākamajā plānošanas periodā, ilgtermiņa izaugsmi bez zināma kredītu paisuma nodrošināt būs grūti.