Uzņēmumu kreditēšana kļūst straujāka

Lai gan auga banku piesaistītie nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi, nebanku finanšu iestāžu noguldījumu kritums noteica nelielu iekšzemes noguldījumu kopapjoma sarukumu.

Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums martā palielinājās par 0.4%, bet mājsaimniecībām izsniegto – samazinājās par 0.2%, savukārt kopējais iekšzemes kredītu apjoms auga par 0.1%. Bāzes efekta iespaidā (pērnā gada martā finanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfeli krasi palielināja kādas bankas finansējums savai meitas līzinga kompānijai) iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps samazinājās līdz 2.8%. Vienlaikus nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada pieauguma temps pieauga līdz 5.1% un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada sarukuma temps uzlabojās līdz -1.1%". No jauna izsniegto kredītu (neskaitot pārskatītos kredītus) apjoms martā par 5.4% (t.sk. nefinanšu uzņēmumiem izsniegto par 5.1% un mājsaimniecībām izsniegto – par 6.0%) pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā mēneša rādītājus.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi martā samazinājās par 0.4%, bet to gada kāpuma temps saglabājās 4.7% līmenī. Tomēr saruka tikai nebanku finanšu uzņēmumu līdzekļu uzkrājumi bankās, toties auga gan nefinanšu uzņēmumu noguldījumi (par 0.6%; gada pieauguma temps 9.2%), gan mājsaimniecību (par 0.1%; gada pieauguma temps 8.9%).

Lai gan iekšzemes noguldījumi nedaudz saruka, eiro zonas rezidentu noguldījumu kopapjoms Latvijas kredītiestādēs martā palielinājās un auga arī Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 (par 0.3%; gada pieauguma temps 6.1%). Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti pieauga par 0.6%, bet noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka (attiecīgi par 1.3% un 0.9%).

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Jau ilgāku laiku monetārajos datos uzskatāmi redzama tautsaimniecības reālā sektora un kredītiestāžu sekmīgā mijiedarbība: nefinanšu sektora uzņēmumi (un arī mājsaimniecības), ekonomikai mēreni augot, stabili palielina uzkrājumus bankās, bet tās savukārt aktivizē uzņēmēju kreditēšanu. Tas viss kopsummā rada kopēju pienesumu ekonomikas attīstībai.

Tai pat laikā gan kredītportfeļa atlikumu, gan jaunizsniegto kredītu dinamika rāda, ka mērena uzņēmēju kreditēšanas izaugsmes tendence turpināsies un gada otrajā pusē tai pievienosies portfeļa kāpums arī mājsaimniecību kreditēšanā.