Vai cerību stars kreditēšanas miglā?

Janvārī banku kopējais un arī mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis praktiski nav mazinājies, bet nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie aizdevumi nedaudz auguši. Vienlaikus kreditēšanas perspektīvas kļuvušas mazliet cerīgākas, ņemot vērā Saeimas veiktos grozījumus Maksātnespējas un Patērētāju tiesību aizsardzības likumos, kā arī sagaidot vērienīgo Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās stimulēšanas pasākumu ietekmi.

Banku kopējais iekšzemes kredītportfelis janvārī praktiski nemainījās un arī kredīti mājsaimniecībām samazinājās vien par 0.1%, savukārt nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums pieauga par 0.3%. Bāzes efekta iespaidā (pērnā gada janvārī no licences atteicās divas kredītiestādes) būtiski uzlabojās kredītu gada samazinājuma temps – kredītiem kopā par 2.7 procentu punktiem līdz -4.4%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem līdz -5.9% un mājokļa kredītiem mājsaimniecībām līdz -5.6%.

Janvārī kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums sezonāli samazinājās par 2.1%, sarūkot zem decembra augstā līmeņa, bet joprojām par vairāk nekā 150 milj. eiro pārsniedzot novembra rādītāju. Būtiski sarūkot nefinanšu uzņēmumu un minimāli - mājsaimniecību noguldījumiem, kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza 2014. gada janvāra līmeni par 3.8% (t.sk. mājsaimniecību noguldījumi par 9.4%, kamēr nefinanšu uzņēmumu noguldījumu atlikums bija par 3.5% zemāks nekā pirms gada).

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs janvārī samazinājās par 0.7% un noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem – par 7.2%, savukārt noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu pieauga par 1.4%. Gada pirmajā mēnesī sezonāli saruka arī skaidrās naudas daudzums apgrozībā, līdz ar to kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija samazinoša.

Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%) 

Avots: Latvijas Banka

Lai gan fundamentālie faktori, kas bremzē kreditēšanas aktivizēšanos - iekšzemes tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās un ģeopolitiskās spriedzes saglabāšanās un līdz ar to ne pārāk optimistisks ārējo tirgu perspektīvas vērtējums – joprojām ir aktuāli, daži notikumi varētu pozitīvi iespaidot kreditēšanas aktivitāti. Saeimas veiktie grozījumi Maksātnespējas likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā atkal padarījuši cerīgāku hipotekārās kreditēšanas atjaunošanās iespēju, tostarp vairāku lielo komercbanku iesaistīšanos valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei. Turklāt sagaidāms pozitīvs Eirosistēmas jau veikto un vēl plānoto monetārās stimulēšanas pasākumu efekts eiro zonas partnervalstu ekonomiku atkopšanās dēļ, kas palielinās pieprasījumu pēc Latvijas eksporta un veicinās kredītu ieplūdi eksportējošajās nozarēs.