Vai inflācija jau dodas atvaļinājumā?

Sākot jaunu dzīvi pēc tam, kad beigušies vairums energocenu pieauguma kompensēšanai paredzēto atbalsta pasākumu, maijā mēneša laikā patēriņa cenas pieaugušas par 1.2%. Patēriņā cenu pieaugums, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, bija 12.1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lai gan uz pērnā gada inflācijas fona šis cenu pieaugums varētu likties panesams, tomēr esmu pārliecināta, ka ne iedzīvotāji, ne politikas veidotāji pie šāda inflācijas tempa negribētu pierast. Eiropas Komisijas aptauju dati liecina, ka vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju domā, ka cenu pieaugums šogad vairs nebūs tik straujš kā nesen pieredzētais. Savukārt Eiropas Centrāla banka īsteno monetāro politiku, lai inflāciju vidējā termiņā virzītu uz tās 2% mērķi.

Gan Latvijā, gan eiro zonā maijā salīdzinoši strauji augušas pārtikas preču cenas, savukārt enerģijas cenu pieaugums ir piebremzējies. Vasara būs ne tikai atpūtas un atvaļinājumu laiks, bet arī atelpa no saspīlējuma energocenu jomā. Lai gan pašlaik arī rudens pusē būtiskus energocenu pieaugumus neprognozējam, valdība lēmusi par šajā jomā paredzētiem atbalsta mehānismiem nākamajai apkures sezonai, liekot domāt, ka ir plāns, kā mazināt iedzīvotāju pirktspējas kritumu strauja energoresursu cenu pieauguma gadījumā.

Tuvākajos mēnešos, inflācijai dodoties pelnītā atpūtā, sagaidāmi zemāki cenu pieauguma rādītāji, tomēr jāturpina darbs pie tā, lai šis “inflācijas atvaļinājums” nebūtu īslaicīgs, bet iezīmētu ceļu uz stabilu, mērenāku cenu pieaugumu.