Vai kreditēšanas kāpums turpināsies?

Lai arī septembrī bija vērojamas pozitīvas tendences kreditēšanas jomā, un turpināja augt gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtie kredīti, par tuvāko nākotni pārliecības nav. Neskatoties uz Eirosistēmas apņēmīgajiem soļiem, kreditēšanu Latvijā nākamā gada sākumā kavēs ārējo risku rosinātā piesardzība un tiesiskās vides nesakārtotība.

Septembris atnesis pozitīvu vēstījumu kreditēšanas jomā – jau otro mēnesi pēc kārtas audzis kopējais banku iekšzemes kredītportfeļa apjoms. Kāpums gan nav bijis straujš – kredītportfelis kopumā audzis par 14 milj. eiro jeb 0.1% - šādā tempā auguši gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtie kredīti. Straujāk – par 4.3% - auguši vien finanšu starpniecības uzņēmumiem izsniegtie aizdevumi.

Lai gan uz uzņēmumu noguldījumu sarukuma rēķina nedaudz mazinājies kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums, audzis gan noguldījumu gada kāpuma temps, gan mājsaimniecību noguldījumu apjoms.

Uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu kopējais atlikums septembrī samazinājās par 0.4%, tomēr iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps pieauga līdz 10.8%. Mājsaimniecību noguldījumi mēneša laikā pieauga par 1.4% (gada pieauguma temps septembrī 14.0%), bet uzņēmumu noguldījumi samazinājās par 2.6% (gada pieauguma temps 7.1%).

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs septembrī samazinājās par 0.3%, bet noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu pieauga par 2.0% un noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem - par 1.4%. Kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija nedaudz samazinoša, jo saruka skaidrās naudas daudzums apgrozībā.

Banku kopējam iekšzemes kredītportfelim septembrī pieaugot, kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās līdz 5.6%. Turpinājās būtisks finanšu starpniecības uzņēmumiem izsniegto kredītu pieaugums – to gada kāpuma temps septembrī sasniedza 33.5%. Mājsaimniecību kreditēšanas ietvaros saruka tikai mājokļa kredītu atlikums, bet trešo mēnesi pēc kārta auga patēriņa kreditēšana. Kredītu gada samazinājuma tempa rādītājs uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem septembrī bija 3.6% un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem - 7.8%.

Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Saglabājoties riskiem ārējos tirgos un rūkot eksporta ienākumiem, nevaram gaidīt būtisku uzņēmumu noguldījumu kāpumu, tomēr mājsaimniecību vēlēšanās veidot drošības uzkrājumus bankās, visticamāk, audzēs gan privātpersonu noguldījumus, gan arī kopējo noguldījumu apjomu. Lai gan pēdējo mēnešu kreditēšanas rādītāji bijuši pat labāki, nekā tika gaidīts, un arī līdz gada nogalei situācija varētu vēl uzlaboties, nākamajā gadā kreditēšanas uzlabošanās palēnināsies. Līdztekus ārējo risku rosinātai piesardzībai, bremzējoša ietekme sagaidāma no Maksātnespējas likuma grozījumu ietekmes uz hipotekāro kreditēšanu, kā arī tiesiskās vides nesakārtotības maksātnespējas jomā (sk. Swedbank pievienojas iniciatīvai atklāti runāt par ļaunprātīgajām maksātnespējām; Komercbankas solidarizējas ar Norvik banku cīņā pret korupciju Latvijā), un to pilnā mērā nespēs atsvērt uz kreditēšanas veicināšanu vērstie Eirosistēmas monetārās politikas lēmumi.