Vai tirdzniecības attiecības ar Krieviju tiešām tiek sarautas? Ko stāsta jaunākie tirdzniecības dati.

2022. gada 2. ceturksnis pavadīts augošu cenu un neskaidras nākotnes attiecībā uz pieprasījumu zīmē. Pieaugošās cenas palielinājušas gan importa, gan eksporta vērtību. Tomēr vislielāko iespaidu uz importa vērtību atstājis tieši energoresursu cenu kāpums, meklējot ilgtermiņa alternatīvas Krievijas gāzei, taču īstermiņā aizvien nodrošinoties ar lieliem dabasgāzes iepirkumiem. Tas veicinājis minerālproduktu importa vērtības kāpumu līdz teju pusei no kopējā importa pieauguma. Liels kāpums fiksēts transporta importā, no tiem lielāko daļu veido lidaparāti. Tāpat nozīmīgs pieaugums vērojams koksnes izstrādājumiem, salīdzinot ar 1. ceturksni (it īpaši maijā) tas ir izskaidrojams ar augstajām koksnes cenām un līgumu izpildi pirms Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju stāšanās spēkā. Attiecībā pret 1. ceturksni, importa palielinājums fiksēts gandrīz visām pārējām preču grupām, tomēr gada pieauguma tempi ir nedaudz sabremzējušies.

Preču eksporta vērtība ir palielinājusies, tomēr ne tik strauji, kā importam. Pieaugošo cenu ietekmē eksports palielinājies virknei galveno preču un pakalpojumu grupu, nozīmīgākais eksporta pieaugums vērojams koksnes izstrādājumiem, mehānismiem un elektroierīcēm. Savukārt eksporta cenu kāpumu jūnijā pārtrauca lauksaimniecības produktu un koksnes cenu mazināšanās. Tādējādi, lai gan tirdzniecības nosacījumi ceturksnī kopumā ir uzlabojušies, jau jūnijā tie pasliktinājās.

Pārsteidzošs ir fakts, ka eksports uz Krieviju ir mazinājies tikai nedaudz, pat audzis tādās preču grupā kā mašīnas, mehānismi un elektroniskās iekārtas kā arī ķīmiskās rūpniecības produkcija. Savukārt imports no Krievijas ir būtiski mazinājies, sarūkot no Krievijas ievesto naftas produktu un gāzes apjomam. Citām precēm, tādām kā dzelzs un tērauds, šobrīd nav veiksmīgi izdevies aizvietot Krievijas importa daļu, tieši importa apjomiem samazinoties visbūtiskāk.

Pakalpojumu importā vērojams neliels kāpums teju visās grupās, visvairāk pieaugot braucieniem – Latvijas iedzīvotāji pasākuši aktīvāk ceļot Līdzīgs pieaugums vērojams pakalpojumu eksportā, tagad jau nomināli pārsniedzot pirmspandēmijas līmeni.

Šīs norises ir būtiski palielinājušas tekošā konta deficītu. Preču importam pieaugot vairāk par eksportu, ārējās tirdzniecības deficīts sasniedza 13.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pārējām tekošā konta sastāvdaļām paliekot gandrīz nemainīgām, tekošā konta deficīts kopumā ir palielinājies līdz 9.6% no IKP.

Šī brīža situācija, krītoties ārvalstu pieprasījumam, nevieš neko labu par eksportu, kamēr augstās energoresursu cenas izdara spiedienu uz importu, tādējādi, lai arī situāciju nākotnē paredzēt ir sarežģīti, tekošā konta bilances izlīdzināšanās tuvākajā laikā diezin vai notiks.

1. attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

Otrajā ceturksnī ārvalstu tiešās investīciju ieplūde Latvijā bija 3.3% no IKP, visvairāk pieaugot apstrādes rūpniecībā, finanšu un apdrošināšanas darbībās kā arī profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Papildus tiešajām investīcijām, finanšu kontā nozīmīgākās norises saistītas ar centrālās bankas monetārajām darbībām un monetāro finanšu iestāžu darījumiem.