Vairāku faktoru ietekmē janvārī samazinājusies Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitāte

2014. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība salīdzinājumā ar decembri saruka par 7.4% – sava loma te bija gan sezonāliem faktoriem, gan vājam ārējam pieprasījumam un lēnākai ekonomiskajai izaugsmei Latvijai nozīmīgās tirdzniecības partnervalstīs. Salīdzinājumā ar decembri preču eksports samazinājās par 8.3%, bet imports - par 6.8%. Arī gada izaugsmes tempi preču tirdzniecībā bija negatīvi: eksportam gada laikā kritums par 2.4%, bet importam - par 5.8%.

Janvārim ir raksturīga ārējās tirdzniecības aktivitātes samazināšanās, arī šā gada pirmais mēnesis nebija izņēmums. Salīdzinājumā ar decembri preču eksportu galvenokārt negatīvi ietekmēja būtisks samazinājums pārtikas rūpniecības ražojumu eksportā, ko galvenokārt noteica alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta sarukums uz Krieviju, kam ir sezonāls raksturs, kā arī ievērojams kritums farmācijas produkcijas eksportā. Turpretī pozitīvi preču eksportu joprojām balstīja koksnes, t.sk. saplākšņa, finiera plākšņu eksporta pieaugums. Salīdzinājumā ar decembri preču eksportā pieauga arī celtniecības materiāli, tekstils un tā izstrādājumi.

Neskatoties uz negatīvu kopējo preču eksporta gada izaugsmi, janvāri eksportā nevar vērtēt kā sliktu, jo pozitīvs gada pieaugums saglabājās daudzām eksporta preču grupām, t.sk. pārtikas produktiem, augu valsts produktiem, koksnei, celtniecības materiāliem, plastmasas un tekstila izstrādājumiem. Negatīvi gada pieauguma tempu galvenokārt joprojām ietekmēja "Liepājas metalurga" efekts, jo 2013. gada janvāris bija pēdējais uzņēmuma pilnās izlaides mēnesis.

Preču imports samazinājās sezonālu faktoru ietekmē (graudaugu, augļu, celtniecības materiālu importa kritums), bet tajā pašā laikā bija vērojams vairāku patēriņa preču importa kāpums. Janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga apģērbu, apavu, tekstila izstrādājumu, koksnes, minerālproduktu, parastā metāla un tā izstrādājumu ievedums. Patēriņa preču importa pieaugumu veicināja sezonas preču atlaides, siltā ziema ar mazākiem apkures rēķiniem un intensīvāka latu tērēšana līdz ar eiro ieviešanu.

Ja iepriekš tika prognozēts, ka 2014. gadā eksporta izaugsme palielināsies, tad gada sākums ārējā tirdzniecībā ir nesis vairākus negatīvus "pārsteigumus". Labvēlīgu ārējās tirdzniecības attīstības scenāriju galvenokārt apdraud notikumi Ukrainā un Krievijā, kas rada jaunu un neparedzamu ārējo vidi, kas ar vājāku pieprasījumu ietekmēs gan Latvijas eksportu, gan investīcijas. Sliktā ziņa ir tā, ka Ukrainas un Krievijas notikumu ietekmē vairāk var ciest tieši tās eksporta nozares, kas teju bija sākušas uzrādīt stabilu izaugsmi, piemēram, pārtikas produktu ražotāji, tostarp zivrūpnieki, arī tekstilrūpniecība. Negatīvu ietekmi izjutīs arī metālapstrādes un farmācijas nozares.

Nenoteiktību ārējā vidē rada arī izteiktas atšķirības izaugsmes tempos pasaulē. Pozitīvi eksportu ietekmēs ASV, Lielbritānijas un Vācijas izaugsme, kas kļūst straujāka, bet vairāku Eiropas valstu gausā atveseļošanās, kā arī Skandināvijas un Baltijas valstu nevienmērīgā izaugsme nevieš cerības uz būtisku preču noieta tirgus paplašināšanos šajos reģionos. Labvēlīgu eksporta attīstību negatīvi var ietekmēt arī vājā investīciju aktivitāte pagājušajā gadā.

Gausā eiro zonas atlabšana un Ukrainas notikumi jau atbalsojušies Eiropas Komisijas publicētajos konfidences rādītājos, kas liecina, ka februārī pasliktinājies gan Latvijas uzņēmēju vērtējums par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam, gan arī eksporta pasūtījumu apjomu novērtējumam. Tāpat uzņēmēji 1. ceturksnī sagaida pasliktināšanos gan eksporta pasūtījumiem, gan konkurētspējai Eiropas Savienībā (ES) un ārpus ES. Arī veiktajās aptaujās uzņēmēji pauž lielāku piesardzību savās prognozēs par iespējamo biznesa attīstību 2014. gadā, kā arī samazinājies to komersantu skaits, kuri plāno palielināt apgrozījumu un paplašināt darbību jau esošajos vai pievērsties jauniem eksporta tirgiem.

Lai gan patlaban Latvijas eksports nozaru un tirdzniecības valstu griezumā ir diversificēts, ļaujot problēmas vienā tirgū amortizēt ar citu, eksporta izaugsmi šogad noteiks ne tikai ārējā pieprasījuma attīstība un Latvijas uzņēmēju konkurētspēja, bet arī investīcijas eksporta kapacitātes palielināšanai.