Vasara ekonomiskajā aktivitātē: vai tā izrādīsies īsa?

Saskaņā ar Centrālās statistikas (CSP) pārvaldes ātro novērtējumu šā gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 6.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, tomēr saglabājās par 3.1% zemākā līmenī nekā pirms gada (izlīdzināti dati). Piesardzība neļāva atspērienam būt vēl spēcīgākam. Pat būtiski mazinātu sociālo ierobežojumu apstākļos viss atliktais patēriņš vairs nebija īstenojams (piemēram, Dziesmu svētki, mūzikas festivāli). Tāpat saslimšanas risku dēļ starpvalstu ceļošana saglabājās maz iedvesmojoša, ko pastiprināja iespējamība, ka ceļojums varētu beigties ar negaidītu papildu atvaļinājumu pašizolācijā.

Apstrādes rūpniecība pamazām atguvās no Covid-19 šoka, jūlijā-augustā vairākām  apakšnozarēm sasniedzot pirmskrīzes ražošanas apjomu. Būtisks pozitīvs pienesums veidojās kokapstrādes ietekmē, kurai vairāki faktori šogad ir labvēlīgāki nekā pērn, kad kā Helovīna mošķi darbojās mizgrauži, pieprasījuma un cenu kritums.

Lai gan robežu atvēršana un sociālo ierobežojumu mazināšana 3. ceturksnī ļāva kaut daļēji atjaunot pasažieru plūsmas un labās graudaugu ražas eksports varētu nedaudz balstīt atsevišķu transporta veidu darbību 4. ceturksnī, transporta nozares problēmas kopumā sniedzas dziļāk nekā Covid-19 "iekostais robs", un transporta nozare tuvākajos gados visticamāk turpinās zaudēt savu lomu tautsaimniecībā.

Mazumtirdzniecība strauji atdzīvojās pēc ierobežojumu atcelšanas un 3. ceturksnī pat pārsniedza pirmskrīzes apgrozījuma apmēru, tostarp septembrī saskaņā ar CSP datiem mazumtirgotāju apgrozījums salīdzināmās cenās  bija par 5.9% lielāks nekā pirms gada. Nozari 4. ceturksnī palīdzēs uzturēt arī jaunu tirdzniecības vietu atvēršana, kas vismaz īslaicīgi veicinās patērētāju interesi un, iespējams, palīdzēs nedrūzmēties jau ierastajās iepirkšanās vietās. Turklāt atšķirībā no Covid-19 pirmā viļņa arī tiešsaistes tirdzniecības iespējas uzņēmumiem, kas šajā jomā agrāk vēl nebija startējuši, ir uzlabojušās.

IKP nozaru un izlietojuma komponentu dalījumā būs iespējams vērtēt pēc mēneša. Tomēr no īstermiņa datiem lēšams, ka, ekonomiskajai aktivitātei kopumā augot un uzlabojoties gan patērētāju noskaņojumam, gan iespējām īstenot atlikto patēriņu, privātais patēriņš 3. ceturksnī būs atdzīvojies, gan visticamāk nesasniedzot pirmskrīzes līmeni. Arī ārējā tirdzniecība kļuvusi intensīvāka. Tikmēr sekmīgāku investīciju attīstību arvien kavē neskaidrība par gaidāmo pieprasījumu pandēmijas globālās attīstības dēļ, kā arī saglabājas konkrētības trūkums par atbalsta, piemēram, Eiropas Ekonomikas atveseļošanas fonda finansējuma, izmantošanas iespējām.

Atkārtota sociālās distancēšanās ierobežojumu stāšanās spēkā atsevišķu nozaru (piemēram, viesmīlības, kultūras, izklaides) uzņēmumiem šobrīd liek būt īpaši radošiem, lai saglabātu darbību, tomēr, pat pieliekot pūles, to izaugsme visticamāk pārcelsies tālākā nākotnē, nekā tas bija vērtējams pirms dažiem mēnešiem. Nelabvēlīgā epidemioloģisko datu ikdienas statistika, kā arī piesardzības pasākumi, kas var radīt neērtības, izmaksas vai bailes doties sabiedrībā, var netiešā veidā negatīvi ietekmēt attīstību jomās, kurās tiešie ierobežojumi nav līdzvērtīgi pavasarī noteiktajiem. Uzkrājumu veidošanās neīstenotā patēriņa dēļ varētu daļēji pārtapt piesardzības uzkrājumos un bremzēt patēriņa attīstību tuvākajos ceturkšņos.

Īsās vasaras izaugsmes pāreja rudens depresijā un ziemas apātijā* patlaban diemžēl neizskatās tikai pēc dzejas rindām: ir redzams, ka t.s. sudraba lodes meklējumi mākoņu klīdināšanai (jeb iedarbīgākā mehānisma meklējumi epidēmijas ierobežošanai) turpinās, lai Ziemassvētki un Jaunā gada sagaidīšana nepaietu garām tikpat nepieredzēti kā daļa no 2020. gadā plānotā.

* No Jura Kronberga dzejoļa "Pēc rudens depresijas"

https://www.youtube.com/watch?v=yW84i5TAt0Y